Vispārējie ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanas un izmantošanas noteikumi ir noteikti Darba likuma 149. un 150. pantā. Darba devējs iekšējā normatīvajā aktā var noteikt darbiniekiem plašākas un labvēlīgākas iespējas, tai skaitā attiecībā uz atvaļinājuma izmantošanu, taču nav pieļaujama vispārējo likumīgo tiesību ierobežošana.  

Ikgadējais atvaļinājums ir darbinieka likumā garantētas tiesības uz atpūtas laiku, par vienu pilnu darba gadu var izmantot četru kalendāra nedēļu atvaļinājumu. Darba devējs ir ieinteresēts neveidot darbinieku atvaļinājumu uzkrājumus, kā arī, apzinoties riskus, nav ieinteresēts atvaļinājuma izmantošanai avansā, tomēr Darba likums nedod tiesības darbinieku ikgadējos atvaļinājumus, ja tie kādu iemeslu dēļ individuālā darba gada ietvaros netiek izmantoti, “dzēst”. Ikviens neizmantotais atvaļinājums ir jācenšas izmantot, daļu no uzkrātā pievienojot ikgadējajam atvaļinājumam. 

Saskaņā ar Darba likuma 150. panta trešo daļu darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. Tādējādi, ja darbinieks strādā uzņēmumā vairāk par gadu, tad atvaļinājuma izmantošana notiek saskaņā ar iepriekš sagatavotu un apstiprinātu atvaļinājuma grafiku vai pusēm vienojoties (uz iesnieguma pamata). Likumā tikai atsevišķos gadījumos ir dotas tiesības uz atvaļinājuma izmantošanu vasarā (skatīt Darba likuma 150. panta piekto daļu). Darba devējs, kas atbild par normālas darba gaitas nodrošināšanu uzņēmumā, atbild arī par to, lai tiek ievērotas darbinieka tiesības uz atvaļinājumu. 

Vairāk informācijas par atvaļinājuma jautājumiem uzzināsiet skaidrojumā “Zini un izmanto savas tiesības uz atvaļinājumu un papildatvaļinājumu!”. 

Lai novērtētu jūsu uzņēmumā pieņemtos atvaļinājuma izmantošanas noteikumus, būtu nepieciešams iepazīties ar attiecīgo dokumentu.