Drošības naudas institūta piemērošanu dzīvojamo telpu īres attiecībās regulē Dzīvojamo telpu īres likuma 12. pants. Likuma norma paredz, ka izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, kas nepārsniedz divu mēnešu īres maksu. Ja īrnieks, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam jebkādus dzīvojamās telpas īres līgumā paredzētos maksājumus, tad izīrētājam ir tiesības šo parādu dzēst no drošības naudas, tās atlikumu atdodot īrniekam ne vēlāk kā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts citādi. 

Lai noskaidrotu drošības naudas izlietošanas pamatojumu un kārtību jūsu gadījumā, jums būtu jāpiezīstas ar jūsu un izīrētāja starpā noslēgtā īres līguma nosacījumiem par drošības naudu. Nevar izslēgt izīrētāja tiesības ieturēt drošības naudu par telpu tīrīšanu un parketa remontu. Ja radies strīds, tad izīrētājam tomēr būtu jāspēj pienācīgi argumentēt drošības naudas izlietošanas nepieciešamību un apmēru, piemēram, uzrādot jums čekus, maksājuma uzdevumus, kas pamato attiecīgos izdevumus u. tml. Ja izīrētājs nevar pierādīt un pamatot drošības naudas izlietošanu, tad jums ir tiesības atprasīt to no izīrētāja pilnā vai daļējā apmērā. Ja strīdu ar izīrētāju jums neizdodas atrisināt sarunu ceļā, tad jums būs jāvēršas ar prasību tiesā.