Izsolē iegādāta dzīvokļa īpašniekam jāsāk veikt maksājumus par dzīvokli no brīža, kad stājas spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu, uz kura pamata tiek nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz tam maksājumu pienākums gulstas uz iepriekšējo īpašnieku (skat. Dzīvokļa īpašuma likuma 8.–10. pantu). 

Civillikuma 994. pants noteic, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Līdz ierakstīšanai zemes grāmatās nekustama īpašuma ieguvējam pret trešām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemes grāmatām apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku. Tomēr viņam ir tiesība ne vien prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību, bet arī prasīt, lai pēdējais sper visus nepieciešamos soļus nekustamā īpašuma pārejas ierakstīšanai zemes grāmatās (993. p. 1. d.). 

Ja pēc jūsu īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā iepriekšējais īpašnieks ir turpinājis prettiesiski izmantot īpašumu, kā rezultātā jums ir radušies zaudējumi, tad jums ir tiesības celt prasību tiesā par šo zaudējumu piedziņu. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt prasības celšanas lietderību, proti, to, vai zaudējumus būs iespējams piedzīt no personas, ja dzīvoklis izsolē nonācis parādu dēļ.  

Vairāk par to, kas jāņem vērā, vēršoties tiesā, var uzzināt LV portāla publikācijās: 

• Par un ap tiesvedību – kā iesniegt prasību tiesā 
• Par un ap tiesāšanos – pierādījumi un to loma tiesvedībā 

Vispārējā gadījumā prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas (Civilprocesa likuma 26. pants). Ja tā nav zināma, tad deklarēto dzīvesvietu var noskaidrot, vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ar iesniegumu par izziņas izsniegšanu, kurā jānorāda arī pamatojums ziņu saņemšanas nepieciešamībai, atbildētāja dati, pēc kuriem reģistrā var identificēt personu, par ko tiek pieprasītas ziņas (vārds, uzvārds, personas kods), un ziņu pieprasīšanas mērķis. Iesniegumam jāpievieno ziņu nepieciešamību apliecinošs dokuments (vai tā kopija), ja tāds ir, piemēram, līgums, kas nav izpildīts, vai rēķins, kas nav apmaksāts, vai cits pierādījums, kas būs tiesā celtās prasības pamatā. 

Vairāk par to varat uzzināt LV portāla publikācijā: 

• Kāda ir deklarētās adreses nozīme tiesvedībā