Adresāta līdzdarbības princips nozīmē, ka pašam adresātam ir pienākums līdzdarboties dokumentu apritē, piemēram, nodrošinot faktisku sasniedzamību norādītajā adresē, rūpējoties par savas pasta kastītes kārtību un dokumentu saņemošo personālu. Neizpildot līdzdarbības pienākumu, adresāts, iespējams, var izvairīties no faktiskas dokumenta saņemšanas, bet nevar izvairīties no dokumenta saņemšanas tiesiskā nozīmē.
FOTO: Freepik.
Likums nosaka pienākumu ikvienam iedzīvotājam deklarēt savu dzīvesvietu, lai viņš būtu sasniedzams tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. LV portāls jau iepriekš ir skaidrojis, kādas iedzīvotāja dzīves situācijas ietekmē deklarētā dzīvesvieta. Šoreiz apskatīsim deklarētās adreses nozīmi tiesvedības procesā.
Mūsdienās saziņa ar valsts iestādēm, tostarp tiesu, var notikt arī elektroniski, taču tas ne vienmēr ir iespējams, un tādā gadījumā svarīga ir deklarētā dzīvesvieta. Gan Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. pants, gan Paziņošanas likuma 4. pants nosaka personai pienākumu būt sasniedzamai deklarētajā dzīvesvietā.
Rīgas pilsētas tiesas tiesneša palīdze Nadežda Rozenbaha LV portālam skaidro, ka kārtību, kādā tiesa nosūta lietas dalībniekiem pavēstes un citus tiesas dokumentus, nosaka Civilprocesa likuma 56. pants. Tas paredz tiesas dokumentu izsniegšanu elektroniski, piegādi ar vienkāršu pasta sūtījumu vai ziņnesi. Atsevišķi dokumenti likumā noteiktajos gadījumos nosūtāmi ierakstītā pasta sūtījumā (piemēram, lēmums par trešās personas pieaicināšanu lietā) vai izmantojot citus piegādāšanas vai izsniegšanas veidus.
Elektroniski tiesa nosūta dokumentus:1
Ja fiziskajai personai tiesas dokumentus likumā noteiktajā kārtībā elektroniski nosūtīt nav iespējams (piemēram, ja persona nav paziņojusi par piekrišanu saziņai ar tiesu elektroniski), tad tos nosūta uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona nav norādījusi citu adresi saziņai ar tiesu.
Līdzīga kārtība paredzēta arī kriminālprocesā2 un administratīvajā procesā3, proti, tiesa pavēsti nosūta vienkāršā pasta sūtījumā, elektroniski vai, ja tas iespējams, izsniedz tiesā personiski pret parakstu.
Ja gadījums ir īpaši steidzams, tad personu var aicināt vai izsaukt uz tiesas sēdi, izmantojot arī citus sakaru veidus.
Tiesvedību regulējošie procesuālie likumi noteic, ka tiesvedībā iesaistītajām personām ir pienākums tiesu informēt, ja tiesvedības laikā mainās adrese.4
Zvērināta advokāte Linda Spurele uzsver, ka gan prasītāja, gan atbildētāja dzīvesvietu tiesai ir būtiski zināt visu tiesvedības laiku: “Lietas dalībniekam, kurš tiesvedības gaitā ir mainījis dzīvesvietu, par savas dzīvesvietas maiņu ir rakstveidā jāpaziņo tiesai. Ja kāda lietas dalībnieka rīcībā nonāk informāciju, ka citam lietas dalībniekam ir vai varētu būt mainījusies dzīvesvieta, tad arī par to būtu rakstveidā jāinformē tiesa.”
Piemēram, Civilprocesa likuma 58. pants noteic ka lietas dalībnieks paziņo tiesai par elektroniskā pasta adreses maiņu, ja viņš piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu, vai savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja šāds paziņojums nav bijis, tad pavēsti un citus tiesas dokumentus nosūta uz pēdējo tiesai zināmo elektroniskā pasta adresi, ja lietas dalībnieks piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu, vai adresi. Šajā gadījumā uzskatāms, ka lietas dalībniekam ir paziņots dokumenta saturs. Ja lietas dalībnieks nepaziņo tiesai par savas elektroniskā pasta adreses vai adreses maiņu tiesvedības laikus, tad tiesa vai tiesnesis var uzlikt naudas sodu.
“Ņemot vērā, ka tiesai ir pienākums tiesas dokumentus nosūtīt uz lietas dalībnieka deklarēto dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi, tiesa pirms dokumentu nosūtīšanas pārbauda aktuālo informāciju Iedzīvotāju reģistra datubāzē un, ja nepieciešams, atjauno ziņas par deklarēto adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi, dokumentus nosūtot uz aktuālo adresi. Taču, ja persona saziņai ar tiesu ir norādījusi citu adresi, piemēram, faktisko adresi, tad tiesa dokumentus sūta uz šo adresi līdz brīdim, kad lietas dalībnieks paziņo par adreses maiņu. Ja nepaziņo, tad iestājas Civilprocesa likuma 58. panta pirmajā daļa noradītās sekas: uzskatāms, ka lietas dalībniekam ir paziņots dokumenta saturs,” norāda N. Rozenbaha.
Paziņošanas likums5 nosaka:
Kā skaidrojusi Latvijas Republikas Augstākā tiesa6, šo prezumpciju adresāts var atspēkot, norādot objektīvus iemeslus, kas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Taču spēkā ir adresāta līdzdarbības princips.7 Tas nozīmē, ka pašam adresātam ir pienākums līdzdarboties dokumentu apritē, piemēram, nodrošinot faktisku sasniedzamību norādītajā adresē, rūpējoties par savas pasta kastītes kārtību un dokumentu saņemošo personālu.
Neizpildot līdzdarbības pienākumu, adresāts, iespējams, var izvairīties no faktiskas dokumenta saņemšanas, bet nevar izvairīties no dokumenta saņemšanas tiesiskā nozīmē.
Līdz ar to – ja netiek konstatēti likumā noteiktie ierobežojumi, tad tiesa lietu var izskatīt un arī pieņemt spriedumu bez personas klātbūtnes.
“Ja persona savā pastkastītē saņem citai personai adresētus sūtījumus no tiesas, tad labais piemērs būtu sazināties ar tiesu (uz aploksnes jābūt norādītai kontaktinformācijai) un informēt, ka konkrētajā adresē šāda persona vairs nedzīvo. Citai personai adresētā aploksne nebūtu jāatver, jo Latvijas Republikas Satversmes 96. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību,” norāda N. Rozenbaha.
L. Spurele skaidro, ka, vēršoties tiesā, prasītājam tiesai adresētajā pieteikumā ir jānorāda sava deklarētā dzīvesvieta, bet, ja deklarētās dzīvesvietas nav, – faktiskā dzīvesvieta. Ja pieteikumu tiesai prasītājs iesniedz pret fizisko personu, t. i., ja atbildētājs lietā būs fiziskā persona, tad prasītājam pieteikumā jānorāda arī atbildētāja dzīvesvieta.
“Likumā noteikts, ka prasītājam pieteikumā ir jānorāda atbildētāja deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese. Tikai tad, ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas, ir pieļaujams norādīt viņa faktisko dzīvesvietu,” norāda advokāte.
Savukārt, ja prasītājam nav zināma arī atbildētāja faktiskā dzīvesvieta vai atbildētājam vispār nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, tad pieteikumā ir norādāma atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma atrašanās vieta vai viņa pēdējā zināmā dzīvesvieta.
“Atbildētāja dzīvesvietas norādīšana ir būtiska, jo no tās ir atkarīgs, kurai tiesai būs piekritīga lieta, – vai pieteikums būs jāiesniedz Rīgas tiesā, citas pilsētas tiesā vai rajona tiesā. Jāpiebilst gan, ka likumā ir paredzēti arī izņēmumi, kad, piemēram, prasītājs pieteikumu tiesai var iesniegt arī pēc savas dzīvesvietas adreses, tomēr neatkarīgi no tā atbildētāja deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese (bet, ja tādas nav, – dzīvesvieta) pieteikumā ir jānorāda vienmēr,” uzsver L. Spurele.
“Deklarēto dzīvesvietu var noskaidrot, vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ar attiecīgu iesniegumu par izziņas izsniegšanu, kurā jānorāda arī pamatojums ziņu saņemšanas nepieciešamībai, atbildētāja dati, pēc kuriem reģistrā var identificēt personu, par ko tiek pieprasītas ziņas (vārds, uzvārds, personas kods), un ziņu pieprasīšanas mērķis. Iesniegumam jāpievieno ziņu nepieciešamību apliecinošs dokuments (vai tā kopija), ja tāds ir, piemēram, līgums, kas nav izpildīts, vai rēķins, kas nav apmaksāts, vai cits pierādījums, kas būs tiesā celtās prasības pamatā,” skaidro L. Spurele.
Savukārt, ja prasītājam ir zināma atbildētāja deklarētā dzīvesvieta, tad viņš var izmantot portālā latvija.gov.lv pieejamo e-pakalpojumu “Pārbaude, vai persona ir deklarēta norādītajā adresē”, lai pārliecinātos, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir pareizas.
Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, tad PMLP, sniedzot atbildi uz izziņas pieprasījumu, to norādīs. Tāpat, ja pārvaldes rīcībā būs attiecīgas ziņas, tad tā norādīs, ka personas dzīvesvieta ir ārpus Latvijas.
“Šo PMLP atbildi kopā ar dokumentu, kas apliecina, ka atbildētājs dzīvo vai ir dzīvojis citā adresē un ka atbildētājam pieder nekustamais īpašums, kura adresi prasītājs norāda pieteikumā, prasītājam ir jāpievieno pieteikumam tiesai. Tas, piemēram, var būt līgums, no atbildētāja saņemta vēstule vai cits dokuments, kurā ir norādīta atbildētāja dzīvesvieta, kas nav viņa deklarētā dzīvesvieta. Ziņas par pēdējo zināmo (pēdējo deklarēto) dzīvesvietu arī var pieprasīt PMLP.
Ja pieteikumā atbildētāja dzīvesvietas vietā tiek norādīts nekustamais īpašums, tad būtu jāpievieno izziņa par to, ka atbildētājam nekustamais īpašums pieder, vai šī nekustamā īpašuma zemesgrāmatu nodalījums. Šādas ziņas var izsniegt Valsts zemes dienests vai Tiesu administrācija. Līdzīgi kā iesniegums PMLP, arī iesniegums Valsts zemes dienestam vai Tiesu administrācijai ir jāpamato. Zemesgrāmatas nodalījumu par maksu var iegūt vietnē zemesgramata.lv,” norāda advokāte.
Var būt arī situācijas, kad prasītājs no PMLP saņem informāciju, ka atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā un vispār nav ziņu un pierādījumu par to, kāda ir atbildētāja faktiskā dzīvesvieta vai kāda ir bijusi viņa pēdējā dzīvesvieta, turklāt atbildētājam var arī nepiederēt nekustamais īpašums.
“Šādā gadījumā likums paredz: ja prasītājam objektīvu iemeslu dēļ nav izdevies noskaidrot atbildētāja dzīvesvietu ārvalstī, tad tiesa pēc prasītāja motivēta lūguma var izmantot Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās procedūras, lai noskaidrotu atbildētāja adresi. Ja arī šādā veidā atbildētāja adresi tiesai nebūs izdevies noskaidrot, tad tiesa atbildētāju aicinās uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tiesa varēs izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja būs pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”,” skaidro L. Spurele.
UZZIŅAIKā uzzināt par oficiālajām publikācijām, kuras Tev varētu būt aktuālas? Oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” (vestnesis.lv) piedāvā iespēju katram iedzīvotājam e-pastā saņemt paziņojumu par viņu interesējošo publikāciju tūlīt pēc tās publiskošanas. Ērti un vienkārši – pakalpojums SEKO LĪDZI nodrošina plašas atlases iespējas, izmantojot noteiktus atslēgvārdus vai frāzes atbilstoši individuālajām vajadzībām (piemēram, vārds un uzvārds, personas kods vai īpašuma kadastra numurs). Tādā veidā iespējams nekavējoties saņemt svarīgu informāciju, ja tā ir ietverta oficiālajā paziņojumā. Šādi var pierakstīties arī uz ziņām par izsolēm konkrētajā pilsētā, savas pašvaldības noteikumiem, to izmaiņām u. tml. Plašāk par pakalpojumu >> |
1 Skat. Civilprocesa likuma 56. panta 2.1 daļu.
2Skat. Kriminālprocesa likuma 60.1 pantu, 330.–333. pantu.
3Skat. Administratīvā procesa likuma 132. pantu.
4Skat. Civilprocesa likuma 58. pantu, Kriminālprocesa likuma 60.1 pantu un 333. panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 135. pantu.
5 Skat. Paziņošanas likuma 8.–9. pantu.
6 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 25. jūnija spriedums. Lietas Nr. A420425413, SKA-848/2015.
7 Līdzdarbības (sadarbības) pienākums izpaužas kā pienākums: 1) pieņemt iestādes paziņoto dokumentu; 2) paziņot savu adresi (tās izmaiņas) iestādei 3) būt sasniedzamam iestādei paziņotajā adresē; 4) būt atbildīgam par sadarbību ar savu pārstāvi vai adresē esošo personu dokumenta nodošanā. Plašāk skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 13. augusta lēmumu lietā Nr. A420310313, SKA-1023/2015.
