Man pieder īpašums (lauksaimniecības zeme), gar kuru iet valsts ceļš, no kura nobraucot (bez īpašas nobrauktuves), līdz šim piekļuvu savam īpašumam. Īpašumu ieskauj citu personu īpašumi, un tam citādi piekļūt nav iespējams. Pašvaldība gar valsts ceļu, aizsargjoslas teritorijā, nepārkāpjot mana īpašuma robežas, uzbūvēja gājēju celiņu, nekādā veidā neparedzot piekļuves iespējas manam īpašumam.
Ņemot vērā, ka jautājumā nav minēts konkrētais ceļa posms, par kuru uzdoti jautājumi, atbildi var sniegt tikai vispārīgi, ievērojot normatīvo regulējumu.
Kārtību, kādā pašvaldību, komersantu un māju ceļus pievieno valsts autoceļiem, nosaka MK noteikumi Nr. 505 “Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem”, kā arī jāņem vērā citos normatīvajos aktos paredzētais.
Ja pievienojums (iebrauktuve) ir reģistrēts atbilstoši MK noteikumiem, tad VSIA “Latvijas valsts ceļi” nekādā gadījumā patvaļīgi nedrīkst likvidēt pievienojumu.
Noteikumu IV sadaļas “Esošo ceļu pievienojumu pārveidošanas un likvidēšanas kārtība” 19.–23. punkts nosaka ceļa pievienojuma pārbūves vai likvidēšanas kārtību.
Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 6.1 pantu, ja kāda īpašnieka zemesgabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemesgabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.
Ja personai, kurai ir nepieciešams piekļūt savam īpašumam, nav iespējas tam piekļūt, izmantojot publiskos ceļus, un vienīgais veids, kā piekļūt savam īpašumam, ir kaimiņu zemes šķērsošana, tad jānodibina servitūts.
Servitūtu nodibina Civillikumā noteiktajā kārtībā. Strīdus sakarā ar servitūta nodibināšanu izskata tiesa.
Vairāk par ceļa servitūtu varat lasīt LV portāla skaidrojumos >>
Tā kā minat, ka pašvaldība gar īpašumu ir izbūvējusi gājēju ceļu, neparedzot piekļuves iespējas jūsu īpašumam, tad, lai izveidotu piebraucamo ceļu pie īpašuma, īpašniekam jāvēršas savā pašvaldībā, pamatojoties uz Civillikumā noteikto kārtību.
Pašvaldības izstrādā saistošos noteikumus par pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kas paredz teritorijas izmantošanai atbilstošu satiksmes infrastruktūras izvietojumu.
Teritorijas attīstības plānošanas likums noteic, ka piekļūšana nekustamajiem īpašumiem risināma vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā, transporta attīstības plānā vai tematiskajā plānojumā nav atrisināta piekļuve vienam vai vairākiem zemes īpašumiem, tad jāizstrādā detālplānojums. Lēmumu par detālplānojuma izstrādes nepieciešamību pieņem pašvaldība, kā to paredz MK noteikumi Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”.
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28. panta pirmajai daļai detālplānojumā atbilstoši mēroga noteiktībai detalizē un konkretizē teritorijas plānojumā noteiktajā funkcionālajā zonējumā paredzētos teritorijas izmantošanas veidus un aprobežojumus, nosakot prasības katras zemes vienības teritorijas izmantošanai un apbūvei.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 39.3. apakšpunktu detālplānojumu izstrādā, ja paredzēts būvēt ceļa pievienojumu valsts un pašvaldību autoceļam un ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā, transporta attīstības plānā vai tematiskajā plānojumā nav atrisināta piekļuve vienam vai vairākiem zemes īpašumiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
