Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības par dzīvojamās mājas kopīpašuma jautājumiem pieņemt lēmumus aptaujas veidā. Šādas aptaujas iniciators var būt dzīvojamās mājas pārvaldnieks, dzīvokļa īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona. 

Jūsu aprakstā minētajam aptaujas procesam pilnīgi noteikti ir jānotiek atklāti, un ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir jādod tiesības iepazīties ar aptaujas rezultātiem, tostarp gan ar sagatavoto balsošanas protokolu, gan pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātiem. Proti, Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta trešā daļa paredz, ka par balsošanas rezultātiem aptaujas organizators sagatavo un paraksta balsošanas protokolu un piecu darba dienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Protokolā tostarp ir norādāms ne vien pats pieņemtais lēmums, bet arī: balsošanas rezultāts, citas būtiskas ziņas par balsojumu un pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturs. Minētā panta ceturtā daļa turklāt paredz: ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, tad aptaujas organizatoram ir jāuzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultāti. Visbeidzot, panta sestā daļa noteic, ka aptaujas organizatoram ir pienākums 14 dienu laikā pievienot mājas lietai Būvniecības informācijas sistēmā balsošanas protokolu, kā arī katra dzīvokļa īpašnieka balsojumu – “par” vai “pret” – par katru aptaujā iekļauto jautājumu. Ņemot vērā visu minēto, jums ir tiesības iepazīties ar aptaujas rezultātiem Būvniecības informācijas sistēmā vai pieprasīt šo informāciju no pārvaldnieka.   

Dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtais lēmums var tikt apstrīdēts, dzīvokļu īpašniekam vai vairākiem dzīvokļu īpašniekiem vēršoties ar prasību tiesā. Tiesa var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likuma noteikumiem (skat. 16. panta ceturto daļu).