Labdien! 2,5 m elektrības aizsargjoslā savā dārzā, kur aizliegts stādīt un audzēt kokus, īpašniece podiņā iestādīja ārzemju egli. Kaimiņi uzrakstīja sūdzības. Policija piezvanīja uz privāto telefonu meitai, kura deklarēta citur. Policija apsolīja izbeigt lietu, ja diametrs ir 19 cm. “Sadales tīkla” tīmekļvietnē norādīts, ka egle ir nozāģējamo sarakstā un īpašnieks drīkst zāģēt pats. Diametrs ir 19 cm, bet policijas dokumentā, kur ir policijas foto, koku inspektore bez atļaujas pēc mēneša iekļuva īpašumā un izmērīja, ka diametrs ir 20 cm. Varbūt celms bija uzbriedis no mitruma, ir ierosināta administratīvā lieta, apsūdzētā statuss, draud sods. Egle ir nozāģēta, zāģēts slīpi, 1,3 m no sakņu kakla stumbra, apkārtmērs mazs. Ietaupīta valsts nauda, jo būtu jāsūta cilvēki un transports nozāģēšanai, īpašnieks to izdara pats, un par to viņu grib sodīt. Kas ir vissvarīgākais, – inspektore dokumentā nav norādījusi informāciju par elektrības aizsargjoslu. Ko darīt?
Kā norāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), koku ciršanas jautājumi ārpus meža zemes ir regulēti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 309).
“Tā kā koku inspektore ir pašvaldības darbiniece, šie jautājumi ir pašvaldības kompetencē. Ja ir nepieciešams pārsūdzēt sodu, tas jādara attiecīgajā pašvaldībā,” akcentē VARAM.
MK noteikumu Nr. 309 3. punkts noteic, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9. punktā minētos gadījumus.
MK noteikumu Nr. 309 4. punkts paredz, ka attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:
4.1. pilsētas un ciema teritorijā;
4.2. īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālo zonu;
4.3. teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā;
4.4. parkā;
4.5. kapsētā;
4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);
4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;
4.8. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslu, ja kokus cērt ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;
4.9. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;
4.10. pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;
4.11. kad tie 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasnieguši apkārtmēru atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.
MK noteikumu Nr. 309 9. punktā noteikts, ka aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.
Savukārt MK noteikumu Nr. 309 5. punkts paredz, ka šo noteikumu 4. punktā minētajās teritorijās, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minēto gadījumu, bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:
5.1. augļu kokus;
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;
5.3. kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus;
5.4. kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;
5.5. kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
5.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 309 1. pielikumam:
Saskaņā ar Meža likuma 51. panta vienpadsmito daļu par koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (līdz 700 eiro), bet juridiskajai personai – līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (līdz 1400 eiro).
Turpretī aprobežojumi aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem paredzēti Aizsargjoslu likuma 45. pantā, kurā cita starpā noteikts, ka ir aizliegts audzēt kokus un krūmus meža zemēs – platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā, ārpus meža zemēm – visā aizsargjoslas platumā. Ārpus meža zemēm zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.
Saskaņā ar AS “Sadales tīkls” tīmekļvietnē norādīto, ja privātīpašumu šķērso elektrolīnija, jāņem vērā, ka jebkura neapdomīga rīcība tās tuvumā var radīt apdraudējumu īpašumam vai pat dzīvībai. Lai izvairītos no iespējamajiem riskiem, ir noteikti ierobežojumi elektrolīniju trasēs un aizsargjoslās, kuri jāievēro zemes īpašniekiem.
Jebkurā gadījumā jums ir tiesības pārsūdzēt pieņemto lēmumu.
Detalizēta informācija par tiesībām pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, par augstākai amatpersonai adresētās sūdzības formu un saturu, administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtību u. c. pieejama Administratīvās atbildības likuma (AAL) 20. nodaļā “Lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai administratīvā pārkāpuma lietā”.
Tiesības pārsūdzēt lēmumu noteic AAL 166. pants, savukārt sūdzības saturu – 167. pants. Tas, protams, ir aktuāli, ja administratīvā pārkāpuma process vēl nav noslēdzies un sūdzības iesniegšanas termiņš nav beidzies. Pēc tam, ja vien nav objektīva pamata lūgt sūdzības iesniegšanas termiņu atjaunot, iespēju pārskatīt lēmumu praktiski nav. Pastāv variants aicināt prokuroru iesniegt protestu vai augstāku amatpersonu, lai atceļ prettiesisku lēmumu, taču tas ir atkarīgs no prokurora vai augstākas amatpersonas iniciatīvas (viņu rīcības brīvība).
Vienlaikus, ņemot vērā aprakstīto situāciju, varētu vērtēt arī lietderības principu un pārkāpuma maznozīmīgumu.
Kā LV portālam norādīja Tieslietu ministrija, ja strīds ir par 1 cm atšķirību starp tiesisku un prettiesisku rīcību, tad būtu vēršama uzmanība, vai process tiešām ir vajadzīgs.
Saskaņā ar AAL 11. panta pirmo daļu, ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet, ja tas ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā stadijā var to izbeigt, nepiemērojot sodu. Tādā gadījumā amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa, ja to atzīst par lietderīgu, izsaka personai aizrādījumu. Aizrādījums nerada tiesiskas sekas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
