Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam koku ciršanai ārpus meža nepieciešama pašvaldības atļauja. Par nelikumīgu koku nozāģēšanu paredzēts gan sods, gan kompensācija par nodarīto.
FOTO: Freepik
Ik pa laikam medijos parādās ziņas par nelikumīgi nozāģētiem kokiem pilsētu vai ciemu teritorijās. Tomēr patvaļīga koku izciršana nav izplatīta prakse, atzīst aptaujātās pašvaldības. Cilvēki ar katru gadu kļūt apzinīgāki un, pirms vēlas nozāģēt koku, lūdz pašvaldību izsniegt ciršanas atļauju. LV portāls skaidro, kādi noteikumi jāievēro, lai nozāģētu koku, un kāda atbildība iestājas, ja tas izdarīts nelikumīgi.
Koku ciršanas/zāģēšanas kārtību regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Tā 4. punkts noteic, ka attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:
Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam. Šāds ierobežojums saistīts ar putnu ligzdošanas laiku.
MK noteikumu 5. punktā skaidrots, ka koku ciršanas lieguma periods neattiecas uz kokiem, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 cm, uz augļu kokiem un bīstamiem kokiem, kas var radīt apdraudējumu sabiedrībai.
Rīgas dome ir izdevusi saistošos noteikumus Nr. 204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi”, kas nosaka kārtību, kā tiek izvērtēta ārpus meža augošu koku ciršana un kā tiek aprēķināta un samaksāta zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu.
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons informē, ka pērn pašvaldība ir saņēmusi ap 1600, bet šogad līdz novembrim – ap 1700 iesniegumu, kuros lūgta pašvaldības atļauja nocirst koku.
Galvaspilsētā katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli. Pirms tiek pieņemts lēmums par ciršanas atļaujas izsniegšanu, katrs zemesgabals tiek apsekots, lai izvērtētu koku ciršanas iemeslu un koku ainavisko vērtību. Ja koku ciršana pamatota ar zemesgabalā plānotu būvniecību, saziņā ar pasūtītāju un projektētāju tiek apzināti visi iespējamie risinājumi, kā maksimāli samazināt cērtamo koku skaitu.
Tāpat tiekot regulāri iesaistīta sabiedrība, organizējot koku ciršanas publiskās apspriešanas. Ja koki ir ainaviski vērtīgi un to nociršana nav pienācīgi pamatota, atļauja izsniegta netiek. Ir situācijas, kad pirms lēmuma pieņemšanas tiek pieprasīts sertificētu arboristu slēdziens.
Statistika liecina, ka nelikumīga koku nozāģēšana Rīgā nav izplatīta prakse: 2018. gadā konstatēts 51 gadījums un nelikumīgi nocirsti 247 koki, 2019. gadā – 27 gadījumi (76 koki), bet šogad līdz novembra beigām – 16 gadījumi (181 koks).
Patvaļīgu koku ciršanu veic gan fiziskas, gan juridiskas personas, un tas tiek darīts dažādu iemeslu dēļ:
Patvaļīgu koku nociršanu visvieglāk pamanīt ir publiski pieejamās teritorijās – gar ielām, daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos un citās vietās, kur ikdienā ir liela garāmgājēju plūsma. Tieši iedzīvotāji ir tie, kas parasti pirmie pamana izmaiņas apkaimes ainavā un par to ziņo Rīgas pilsētas pašvaldībai.
Pašvaldību noteiktā kārtība var būt atšķirīga. Piemēram, Jelgavas novadā koku ciršanas/zāģēšanas kārtību nosaka pašvaldības saistošie noteikumi Nr.14 “Par koku ciršanu ārpus meža Jelgavas novada administratīvajā teritorijā”. Kopš 2014. gada novadā ir izveidota vides komisija, kura izsniedz lēmumus par koku ciršanu ārpus meža.
“Lauku teritorijās mēdz būt atšķirīgāka cilvēku izpratne par nepieciešamību saskaņot koku nociršanu,” saka Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone. “Biežāk šādi pārkāpumi novērojami privātpersonām, kas, uzsākot īpašumā būvdarbus vai veicot kādus labiekārtošanas darbus, nereti uzskata, ka konkrētais koks ir traucēklis vai arī rada pārāk lielas neērtības – daudz sakritušu lapu, nepatīkami daudz sabirušu kastaņu utt. Cilvēkos arvien ir nostiprinājusies pārliecība, ka privātīpašums ar tā tiesībām ļauj apieties itin brīvi ar visu labiekārtojamo teritoriju.”
Gadās arī, ka neviļus līdzās saskaņotajai rīcībai tiek papildus nozāģēts kāds koks, kura zāģēšana nemaz nav tikusi saskaņota. Piemēram, viens tāds gadījums ir pašlaik, kad Valsts policija, atsaucoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) rosinājumu, vērsusies pret juridisku personu, kas konkrētu būvdarbu laikā nozāģējusi ne tikai zāģēšanai saskaņoto liepu, bet vēl vienu koku.
“Ja vēl pirms trīs, četriem gadiem novadā tika konstatētas vairākas nelikumīgas koku izciršanas, tad, piemēram, šogad un pērn tādas nav bijušas (izņemot pašlaik risināto gadījumu starp DAP un Valsts policiju),” turpina D. Kaņepone. “Visticamāk, tas varētu būt skaidrojams ar to, ka pēdējos gados pašvaldībā vides speciālisti ir daudz aktīvāk veikuši izglītojošo darbu.”
2019. gadā Jelgavas novada pašvaldībā atļaujas koku ciršanai izņēma 80 privātpersonas un 37 juridiskas personas. Savukārt šogad atļaujas izsniegtas 57 privātpersonām un 33 juridiskām personām.
Pašvaldība, nodrošinot teritoriju apsaimniekošanu, pēdējos divos gados kopā saskaņojusi 70 koku ciršanas atļaujas, ņemot vērā, ka pašvaldības kompetencē ir daudzu muižu parku apsaimniekošana dažādos pagastos.
Visbiežāk tiek pieprasītas atļaujas lapu koku ciršanai (parastās apses, parastās kļavas, āra bērzi), retāk skuju koku ciršanai (egles tiek cirstas biežāk). Pašvaldība atļauju dod, ja koks ir bīstams, slimību bojāts un nokaltis, apdraud cilvēku drošību, ja to nav iespējams sakopt vai tas traucē infrastruktūras attīstībai.
Pašvaldība atļauju nedod, ja koks ir augošs, neapdraud infrastruktūru un ir spēcīgs. 2020. gadā Vides komisija Jelgavas novadā atteicās izsniegt koku ciršanas atļauju vairākiem ozoliem un vienam bērzam.
Par nelikumīgu koku nozāģēšanu paredzēts gan sods, gan zaudējumu kompensācija.
Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu regulē Administratīvā atbildības likuma 117. pants. Savukārt saskaņā ar Meža likuma 51. panta 11. daļu par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 140 naudas soda vienībām (viena naudas soda vienība ir pieci eiro, tātad līdz 700 eiro), bet juridiskajai personai — līdz 280 naudas soda vienībām (līdz 1400 eiro).
“Noteikumu par koku ciršanu ārpus meža” 3. pielikumā noteikti koeficienti zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.
Zaudējumu atlīdzība tiek aprēķināta kā minēto koeficientu reizinājums. Iegūtais rezultāts ir zaudējumu atlīdzības apmērs naudas izteiksmē.
Rīgas dome min piemēru, kad nelikumīgi nozāģēta goba, kuras diametrs bija 51 cm un kura atradās Ķengaraga ielā. Zaudējumu atlīdzības aprēķins tika noteikts 435,40 eiro apmērā.
Neatkarīgi no tā, vai ir konstatējama vainīgā persona, zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu jāmaksā jebkurā gadījumā. Atbilstoši Civillikumam tieši īpašniekam ir pilnīgas varas tiesības pār lietu, līdz ar to viņam arī jāuzņemas atbildība par to, kas notiek viņa īpašumā, arī koka nociršanu.
Zaudējumu atlīdzība tiek aprēķināta par katru pārkāpumu, un, ja pārkāpuma veicējs šo atlīdzību laikus nesamaksā, tad tā tiek piedzīta.
