Ja mantojuma atstājēja nav sastādījusi testamentu vai noslēgusi mantojuma līgumu, mantošana notiek saskaņā ar likumu. Atbilstoši Civillikuma 404. pantam mantošanas kārtībā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras: 

• pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot (bērni, mazbērni); 
• otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie (vecāki, vecvecāki), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni; 
• trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni; 
• ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.  

Zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks. 

Piemēram, ja mantojuma atstājējas mirušajai īstajai māsai ir bērni, kas pieņem mantojumu, tad pusbrālim nav tiesību uz mantojumu. Taču, ja tādu nav vai tie nepiesakās, pusbrālim ir tiesības mantot. 

Savukārt Civillikuma 396. pants paredz: ja mirušajam laulātajam nepaliek pirmās šķiras mantinieku vai ja tie atkrīt, pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no mantojuma un bez tam dzīvokļa iekārtu. Ja mirušajam laulātajam nepaliek pirmās, otrās vai trešās šķiras mantinieku vai ja tie atkrīt, visu mantojumu saņem pārdzīvojušais laulātais.