Jūs savā aprakstā lietojat dažādus terminus, kā “mājas vecākais”, “namu pārvalde”, “apsaimniekotājs”. No apraksta tomēr nerodas skaidrība, kā tieši šobrīd tiek organizēta konkrētās dzīvojamās mājas pārvaldīšana. Vienlaikus nojaušams, ka, jūsuprāt, ēkas pārvaldīšana patlaban noris nesaimnieciski vai pat praktiski nefunkcionē. 

Jāpaskaidro, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana (t. i., dzīvojamās mājas uzturēšana, pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana, pārraudzība utt.) ir paša dzīvojamās mājas īpašnieka vai dzīvokļu īpašnieku kopības (t. i., visu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku) pienākums un atbildība. Likums dzīvojamās mājas pārvaldīšanu ļauj organizēt dažādi. Dzīvokļu īpašnieki to var veikt pašu spēkiem vai deleģēt šīs funkcijas kādai citai personai, piemēram, nodibinot dzīvokļu īpašnieku biedrību vai vienojoties šos pienākumus uzticēt kādam profesionālam dzīvojamo māju pārvaldīšanas uzņēmumam. Situācijas mēdz būt dažādas, tāpēc ir iespējami arī kombinēti varianti, kad daļu pārvaldīšanas darbību veic dzīvokļu īpašnieku kopība, bet daļu – pārvaldnieks. Vēlamais mērķis ir atrast tādu pārvaldīšanas modeli, lai dzīvojamās mājas pārvaldīšana noritētu efektīvi un saimnieciski. 

Kad ir atrasts piemērotākais dzīvojamās pārvaldīšanas modelis, šis lēmums ir juridiski pareizi jānoformē. Proti, Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants noteic, ka lēmumu par kopīpašuma pārvaldīšanas formu, atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam, kā arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību pieņem paši dzīvokļu īpašnieki, par to balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem. Ja pašreizējais pārvaldnieks savus pienākumus neveic godprātīgi, tad vienlaikus būtu jālemj arī par tam iepriekš dotā pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu. Saskaņā ar likuma 18. pantu šos lēmumus var pieņemt: 1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē; 2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā; 3) citādi savstarpēji vienojoties. 

Arī par uzkrājuma fonda veidošanu un tam novirzāmajiem līdzekļiem lemj tikai paši dzīvokļu īpašnieki – iepriekš noteiktajā kārtībā. Praksē šādi uzkrājumi tiek veidoti dažādiem mērķiem, tos konkretizējot, piemēram, mājas jumta remontam, vai vispārīgāk – ēkas kārtējiem un ārkārtas remontiem u. tml. Visu nosaka konkrētās dzīvojamās mājas tehniskais stāvoklis un pašu dzīvokļu īpašnieku rocība.