Konkrēta normatīvā akta, kur būtu uzskaitīti darbi, kuros pastāv īpašs risks, nav. Tādējādi darbs pie datora vismaz divas stundas dienā pats par sevi nebūtu vērtējams kā darbs, kas saistīts ar īpašu risku.  

Darba aizsardzības likuma 1. panta 19. punktā, Darba likuma 66. panta pirmajā daļā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15. panta otrajā daļā ir ietverts termina “darbs, kas saistīts ar īpašu risku” skaidrojums: tas ir darbs, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem.  

Tādējādi to, kuri darbinieki ir pakļauti īpašam riskam, nosaka darba aizsardzības speciālists, balstoties uz darba vides riska novērtējuma rezultātiem. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darba vidē pastāvošajiem riskiem, tai skaitā par īpašo risku, un veicamajiem darba aizsardzības pasākumiem, lai novērstu vai mazinātu darba vidē pastāvošo risku. Ja par iepriekšminēto darba devējs jūs nav informējis, tad aicinām vērsties pie darba devēja un noskaidrot, vai atbilstoši darba vides risku novērtējumam jūsu darbs ir saistīts ar īpašu risku. 

Līdz ar to tas, vai atbilstoši Darba likuma 151. panta pirmās daļas 2. punktu jums ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu ne mazāk kā trīs darba dienas, ir konstatējams saskaņā ar darbavietā veikto darba vides riska novērtējuma dokumentāciju un to, vai veicat darbu, kas saistīts ar īpašu risku.