Kriminālprocesa likuma 215. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti speciālo izmeklēšanas darbību veidi. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 215. panta pirmās daļas otrajam punktam viens no speciālo izmeklēšanas darbību veidiem ir sakaru līdzekļu kontrole. 

Kriminālprocesa likuma 218. pantā ir skaidrots sakaru kontroles jēdziens. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 218. panta pirmajai daļai telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunas dalībnieku vai informācijas nosūtītāja un saņēmēja ziņas veic, balstoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana nav iespējama. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli ar sarunas dalībnieka, informācijas nosūtītāja vai saņēmēja rakstveida piekrišanu veic, ja ir pamats uzskatīt, ka pret šo personu vai tās tuviniekiem var tikt vērsts noziedzīgs nodarījums vai arī šī persona ir vai var tikt iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. 

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 1. pantu Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. 

Sakaru līdzekļu kontrole atbilstoši Kriminālprocesa likuma 218. panta un 1. panta nosacījumiem ir tiesiska un pamatota, ja ir izvērtēta tās nepieciešamība un darbība vērsta uz Kriminālprocesa likuma 1. pantā noteiktā mērķa – krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma – panākšanu. 

Sakaru līdzekļu kontrole nav jāsaskaņo ar telefona numura īpašnieku, ja šādai kontrolei ir leģitīms mērķis. Tas, vai persona ir vai/nav iesaistīta kādā krimināllietā, neietilpst telefona numura īpašnieka kompetencē. Izmeklēšanas iestāde veic izmeklēšanas darbības savas kompetences ietvaros.