Labdien! Šogad iegādājāmies dzīvokli jaunuzceltā mājā, un tika noslēgts līgums ar apsaimniekotāju. Gandrīz pusgadu pēc pakalpojumu nodrošināšanas apsaimniekotājs mūs informē, ka mājai ir izveidojies parāds 8017,99 eiro apmērā, kas sevī iekļauj maksu par siltumenerģiju, ūdeni un kanalizāciju, elektroenerģiju, liftu apkalpošanu, atkritumu apsaimniekošanu, pārvaldības atlīdzību, uzkrājuma fondu, kavējuma naudu u. c. Parāda summu veido sniegtie pakalpojumi trijiem vēl nepārdotajiem dzīvokļiem, kas joprojām pieder attīstītājam. Attīstītājs atsakās maksāt parāda summu, jo tādu līdzekļu neesot. Viņš pieprasa parādu segt pārējiem mājas iedzīvotājiem (pārējie iedzīvotāji maksājumus ir veikuši laikus)! Draud, ka tikšot atslēgts ūdens un elektrība. Pēc atkārtotiem lūgumiem apsaimniekotājs atsakās iesniegt prasību tiesā pret attīstītāju, lai tiesas ceļā piedzītu iztrūkstošo summu. Vai šajā situācijā ir pieļaujams, ka no pārējiem mājas iedzīvotājiem pieprasa apmaksāt attīstītāja parādu par nepārdotajiem dzīvokļiem? Parāda summa tikai augs līdz brīdim, kad tie tiks pārdoti. Vai šajā situācijā apsaimniekotāja draudi par elektrības un ūdens atslēgšanu ir adekvāti? Kā rīkoties, ja mājas attīstītājs nespēj samaksāt parāda summu par savu dzīvokļu apsaimniekošanu un audzē mājas parādu?
Apsaimniekotājam parādā ir dzīvokļa īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā (Civillikuma 994. pants). Ja īpašnieks ir attīstītājs, tad apsaimniekotājam jāpiedzen parāds no attīstītāja. Attiecīgi tas, vai parādu var vai nevar piedzīt no parādnieka, nevar pasliktināt pārējo īpašnieku stāvokli. Katram dzīvokļu īpašniekam ir pienākums patstāvīgi norēķināties ar apsaimniekotāju par mājas uzturēšanas maksām. Pārējie dzīvokļu īpašnieki nekļūst līdzatbildīgi par parādnieku saistībām. Līdz ar to apsaimniekotājam nav ne pamata, ne tiesību atslēgt elektroenerģijas vai ūdens padevi. Apsaimniekotāja nevēršanās tiesā ar prasību par parāda piedziņu nav vērtējama labticīgi, līdz ar to nekādas priekšrocības piedzīt parādu no pārējiem īpašniekiem vai atslēgt tiem pakalpojumus tas nesniedz.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta (41) daļa noteic pārvaldniekam pienākumu kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus par pārvaldniekam uzdotajām pārvaldīšanas darbībām, tajā skaitā – ja dzīvojamās mājas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu veikt šos maksājumus ar pārvaldnieka starpniecību – par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Maksājumu kontrole ietver pienākumu:
1) sagatavot izziņu par dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumiem;
2) sagatavot paziņojumu par parāda esamību;
3) celt tiesā citu dzīvojamās mājas īpašnieku interesēs prasību pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.
Tomēr jāatsaucas uz LV portāla publicēto e-konsultāciju “Parādsaistības attiecināmas uz visu dzīvojamo māju”, kurā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” skaidro: “Pārvaldniekam ir pienākums norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem tieši tādā apmērā, kādā maksājumi saņemti no dzīvokļu īpašniekiem. Ja norēķini nav veikti pilnībā, veidojas parāds par mājai piegādāto pakalpojumu. Pakalpojuma sniedzējam, piemēram, SIA “Rīgas ūdens”, klients ir nevis individuāla dzīvokļa īpašnieks, bet gan visa daudzdzīvokļu māja, tādēļ atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādsaistības ir attiecināmas uz visu dzīvojamo māju, taču parādsaistības ir jāsedz konkrētā dzīvokļa īpašniekam.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
