Eksporta pieauguma tempi pēdējos trīs mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, ir kļuvuši būtiski zemāki, bet jāatzīmē, ka to noteicis zemāks graudaugu, koksnes un koka izstrādājumu, dzelzs atkritumu un lūžņu, kā arī kūdras un elektroenerģijas eksporta kritums. Šo preču eksporta dinamika lielā mērā ir saistīta ar vietējo apstrādes rūpniecības nozaru attīstību. Vienlaikus būtiski samazinājies arī pārtikas rūpniecības atlieku un gāzes produktu eksports. Tas ir, produktu grupās, kas nebalstās uz vietējo apstrādes rūpniecības produkciju, bet eksportē pārtikas izejvielas vai kurās būtisku daļu veido reeksports. Jāsecina, ka eksporta situācija nozaru līmenī ir būtiski atšķirīga. Pirmkārt, to ietekmē ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums un vāja uzņēmēju un patērētāju konfidence pasaulē kopumā un ES tirgos, kas veido gandrīz trīs ceturtdaļas no kopējās preču eksporta vērtības. Lielā mērā šo nosaka ASV ieviestie muitas tarifi un valstu atbildes soļi, ieviešot muitas atbildes tarifus ASV precēm. Otrkārt, tie ir arī iekšēji faktori. Pie iekšējiem faktoriem jāatzīmē graudaugu zemais ražas apjoms slikto laika apstākļu dēļ. Tradicionāli, lielākie graudaugu eksporta apjomi tiek fiksēti tieši rudens mēnešos, un pašreiz grūti novērtēt graudaugu eksporta apjomus turpmākajos mēnešos. Tomēr ir maz ticams, ka tie varētu būt vismaz pērnā gada līmenī.
Vienlaicīgi jānorāda, ka pastāv virkne preču grupas, kuras gan jūlijā, gan pēdējos mēnešos kopumā uzrāda noturīgu izaugsmi, tādējādi kompensējot iepriekšminēto grupu eksporta kritumu. Pie šīm grupām jāattiecina piena produkti, kā piemēram, piens un krējums, siers un biezpiens, kā arī putnu olas, kāpinot eksportu uz Baltijas valstīm, Vāciju, Poliju un Nīderlandi. Būtiski palielinājies ir farmācijas produktu eksports uz Igauniju un Vāciju. Tomēr lielāko ieguldījumu noteica farmācijas produktu eksporta kāpums uz NVS valstīm, it īpaši uz Krieviju. Piena un farmācijas produktu eksports ir cieši saistīts ar vietējās apstrādes rūpniecības nozari, līdz ar to pievienotā vērtība un eksporta ienākumi nonāk pie vietējiem uzņēmumiem. Būtiski palielinājies ir automobiļu un citu transportlīdzekļu eksports uz Lietuvu, kur, visticamāk, lielāko daļu veido reeksports.
Šā gada augustā uzņēmēju un patērētāju konfidence ES nedaudz samazinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un paliek zemā līmenī, novērtējumam pasliktinoties visās nozarēs, izņemot mazumtirdzniecību. Latvijas rūpnieku eksporta pasūtījumu novērtējums šā gada augustā palika bez izmaiņām. Tomēr situācija ar muitas tarifiem un vājo ES ekonomikas izaugsmi ievieš neskaidrību gan ražotājiem un piegādātājiem, gan arī investoriem Latvijā un ES kopumā. Tomēr sagaidāms, ka Latvijas preču eksports turpinās nelielu izaugsmi arī turpmāk.
