Konkrētajā situācijā pirmšķietami dzīvokļa īpašnieka atbildība nebūtu konstatējama, ja visas dzīvokļa īpašumā veiktās darbības bija saskaņotas ar ēkas pārvaldnieku. Vienlaikus saskatāms risks pierādīt darbību saskaņošanu ar ēkas pārvaldnieku, ņemot vērā tikai mutvārdu saziņu ar ēkas pārvaldnieku un viņa norīkoto santehniķi. Attiecīgi dzīvokļa īpašniekam potenciāli iestāsies pierādīšanas pienākums pierādīt, ka kaimiņa dzīvoklim radītie zaudējumi nav bijuši jautājuma uzdevēja vainas dēļ. 

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktam un 3. panta otrajai daļai konkrētajā situācijā dzīvoklī esošie siltuma radiatori, visticamāk, uzskatāmi par dzīvojamās mājas kopīpašumu, jo, ņemot vērā radušos situāciju ar noplūdi rīcības ar skaitītājiem dēļ, attiecīgie radiatori nefunkcionē pilnīgi patstāvīgi no kopējās siltumapgādes sistēmas. 

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 6. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai minētos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā.  

Paredzams, ka nopludinātā dzīvokļa īpašnieks sākotnēji pamatoti vērsīsies pret tā dzīvokļa īpašnieku, no kura īpašuma bija noplūde, tāpēc jautājuma uzdevējam būs jāspēj pierādīt, ka ir izturējies ar pienācīgu rūpību pret viņa dzīvoklī esošajiem radiatoriem un noplūde radusies ēkas pārvaldnieka darbinieku savstarpēji nesaskaņotu rīcību rezultātā.