Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā noteikto dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, aptaujas veidā vai citādi, savstarpēji vienojoties. 

Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu, piemēram, par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā.  

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, un tas ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.  

Kā iepriekš LV portālā publicētajā e-konsultācijā skaidrojis Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, ja pastāv situācija, ka iedzīvotājs baro putnus pie kādas dzīvojamās mājas vai uz balkona, un lielākajai ēkas iemītnieku daļai tas nepatīk, viņiem ir tiesības sasaukt kopsapulci un lemt par to, ka ēkas piegulošajā teritorijā vai kopīpašumā esošajā daļā putnu barošana ir aizliegta, un putnu barotājam tas būtu jāievēro.   

Ja kopības lēmums tiek ignorēts, tad zaudējumu atlīdzību, kas radušies putnu barošanas dēļ, var piedzīt tiesvedības ceļā. 

Papildus ir vērtējams jautājums par administratīvo atbildību, jo pārtikas produktu un citu atlieku izmešana pa logu, uz ielas vai sētā, pagalmā, barojot putnus, var tikt kvalificēta kā atkritumu izmešana tam neparedzētā vietā, kas var būt administratīvi sodāma rīcība konkrētajā pašvaldībā, ja pašvaldība tādu kārtību ir paredzējusi saistošajos noteikumos. Saistošo noteikumu ievērošanas kontroli parasti veic pašvaldības policija.