Ja tiesībām uz Latvijas vecuma pensiju Latvijas apdrošināšanas periods nav pietiekams, tad tiesību noteikšanā ņem vērā arī citu ES/EEZ dalībvalstu apdrošināšanas periodus. Šādi summējot gadus, tiek nodrošināts kritērijs par Latvijas pensijai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu.

Citas valsts apdrošināšanas periodu var izmantot arī tad, ja pensionējas ātrāk Latvijas likumā “Par valsts pensijām” paredzētajos gadījumos. Vecāks var pieprasīt pensiju piecus gadus ātrāk, ja apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi un ja aprūpēts bērns, kurš vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti laika periodā līdz 18 gadu vecumam.

Citas ES/EEZ apdrošināšanas periodus var izmantot (pievienot), taču Latvijas pensiju aprēķina, ņemot vērā tikai Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu.

Tiesības uz pensiju katra valsts nosaka saskaņā ar saviem likumiem un kritērijiem (pensijas vecums, nepieciešamais apdrošināšanas stāžs u. c.).

Ja ir strādāts ne tikai Latvijā, bet arī kādā no ES dalībvalstīm vai Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā, Šveicē, ir tiesības pieprasīt pensiju no katras valsts.

Ja tiks izmantots Norvēģijas apdrošināšanas stāžs Latvijas stāža papildināšanai, svarīgi zināt, vai vīrs vēlēsies saņemt arī Norvēģijas vecuma pensiju, ja tāda pēc šīs valsts likumiem viņam varētu tikt piešķirta.

Jo pensija netiek piešķirta par tiem apdrošināšanas periodiem, par kuriem cilvēks saņem vai viņam ir tiesības saņemt pensiju no citas valsts.

Regula Nr. 883/2004 paredz: katra dalībvalsts pensiju aprēķina par savā valstī uzkrāto apdrošināšanas stāžu atbilstoši nacionālajām tiesību normām, savukārt periodi, kas izpildīti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tiek ņemti vērā, piemērojot periodu summēšanas principu, lai noteiktu tiesības uz pensiju.

Pieprasot Latvijas pensiju vecuma pensiju kā bērna invalīda vecākam, papildus citiem dokumentiem jāiesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par bērna invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. VSAA var arī pieprasīt dokumentus, kas apliecina bērna dzimšanu un aprūpi likumā noteiktajā periodā, ja dokumenti nav aģentūras rīcībā vai esošā informācija rada šaubas par bērna atrašanos vecāku aprūpē.

Pensijas pieprasījums personai ir jāiesniedz savas dzīvesvietas kompetentajai iestādei. Ja persona pastāvīgi dzīvo Latvijā, tad pieprasījumu var iesniegt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā. Savukārt, ja persona pastāvīgi dzīvo citā ES/EEZ dalībvalstī, tad Latvijas pensijas pieprasījumu iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kura to pārsūtīts VSAA.

Iesniedzot pensijas pieprasījumu, personai ir jāpievieno apdrošināšanas stāžu apliecinošie dokumenti, kā arī jānorāda darba un tam pielīdzinātie periodi visās ES/EEZ dalībvalstīs. Šim nolūkam jāaizpilda veidlapu E207 (Sertifikāts par apdrošinātas personas apdrošināšanas vēsturi).

Pensijas pieprasījums, kurš iesniegts vienas ES/EEZ dalībvalsts kompetentajā iestādē, tiek pārsūtīts izskatīšanai arī citu ES/EEZ dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kur persona ir bijusi apdrošināta. Lai pieņemtu lēmumu par pensiju, iestādes apmainās ar nepieciešamo informāciju.

Konkrētāka informācija par iesniedzamajiem dokumentiem jānoskaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. 

ES/EEZ valstu institūciju saraksts ir VSAA vietnē šeit.