Gan likumi, gan Ministru kabineta noteikumi ir tiesību akti. Likumam tiesību aktu hierarhijā ir augstāks spēks nekā Ministru kabineta noteikumiem.

Atbilstoši valsts pamatlikumam – Satversmei – likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.

Ministru kabineta noteikumus pieņem Ministru kabinets. Tiem ir stingri jāatbilst augstākā spēka aktiem – likumiem – un ar to starpniecību: Satversmei.

Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pants noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus — noteikumus tikai šādos gadījumos:

• ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus;
• lai apstiprinātu starptautisko līgumu vai tā projektu, denonsētu starptautisko līgumu vai apturētu tā darbību, ja Satversmē vai likumā nav noteikts citādi;
• ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai un ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības.

Izstrādājot noteikumus, Ministru kabinets norāda, uz kāda likuma normas pamata tie izdoti.

Ja normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts) zaudē spēku, tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma (OPTIL) 9. panta piektā daļa). Piemēram, ja spēku zaudē likums vai tā daļa, tad spēku zaudē uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt, ja starp dažāda juridiska spēka tiesību normām ir konstatēta pretruna, tad piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks (OPTIL 9. panta sestā daļa).

Plašāk: Ne tikai likumi ir tiesību akti.