“Normatīvie akti jeb tiesību akti ir rakstveida juridiskie akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus). Normatīvie akti ir konstitūcijas, likumi, noteikumi, rīkojumi u. c. dokumenti, kas satur tiesību normas. Normatīvo aktu mērķis ir noregulēt sabiedriskās attiecības.

Normatīvajiem aktiem ir raksturīgas šādas pazīmes:

• tos izdod kompetenta institūcija;
• tie satur vispārēja rakstura obligātu priekšrakstu par cilvēku vai iestāžu nepieciešamu uzvedību (darbību vai bezdarbību);
• priekšrakstiem ir valsts gribas izpausme;
• tie ir adresēti jebkuram tiesību subjektam un var tikt piemēroti vairākkārt;
• tiem ir stingri noteikta dokumentārā forma;
• tiem jābūt publicētiem un ievadītiem darbībā.

Tādējādi ne tikai likumi ir tiesību akti. Proti, tiesību akti Latvijā ir Latvijas Republikas Satversme, Eiropas Savienības regulas un direktīvas, Saeimas pieņemtie likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, MK rīkojumi, pašvaldību saistošie noteikumi u. c.

Vienlaikus jānorāda, ka atšķiras tiesību aktu spēks. Proti, normatīvo aktu hierarhija ir atkarībā no juridiskā spēka stingri noteikta normatīvo aktu izvietošanas un savstarpējās pakļautības sistēma.

Latvijā tiesību akts ar augstāko spēku ir Latvijas Republikas Satversme, pēc tam seko starptautiskās tiesību normas, pēc tam likumi, pēc tam MK noteikumi, pēc tam pašvaldību saistošie noteikumi. Turklāt zemākā spēka normatīvajiem aktiem stingri jāatbilst augstākā spēka aktiem.”[1]

[1] Džugleja, T. Tiesību pamati: mācību līdzeklis. Rīga: Rīgas Tirdzniecības tehnikums, 2011, 29.– 32. lpp.