Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, aptaujas veidā vai citādi, savstarpēji vienojoties.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta 1. punktu kopīpašuma daļā ietilpst arī dzīvojamās mājas balkoni, lodžijas, terases un jumts.

Ja ir situācija, ka iedzīvotājs baro putnus pie kādas dzīvojamās mājas vai uz balkona un lielākajai ēkas iemītnieku daļai tas nepatīk, tiem ir tiesības sasaukt kopsapulci un lemt par to, ka ēkas piegulošajā teritorijā vai kopīpašumā esošajā daļā putnu barošana ir aizliegta, un putnu barotājam tas būtu jāievēro.

Ja šis kopības lēmums tiek ignorēts, tad zaudējumu atlīdzību, kas radusies putnu barošanas dēļ, var piedzīt tiesvedības ceļā.

Ja produkti tiek izmētāti zālājā vai citu ēkas iemītnieku īpašumā, to var uzskatīt par atkritumu izmešanu tam neparedzētā vietā un persona var tikt saukta pie atbildības saskaņā ar Rīgas domes 19.06.2007. saistošo noteikumu Nr. 80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” pārkāpšanu.

Šādos gadījumos var vērsties policijā, situācija tiks izvērtēta, notiks skaidrojošais darbs, tiks izteikts brīdinājums. Taču, ja tas turpmāk tiks ignorēts, personai par sabiedriskās kārtības noteikumu neievērošanu var uzlikt naudas sodu līdz septiņdesmit vienam eiro.