Labdien! Ir vēlme iegādāties nekustamo īpašumu. Zemesgrāmatā īpašums reģistrēts uz cita cilvēka (pārdevēja tēva) vārda. Māja bijusi bojāta un nojaukta, tad uz vecajiem pamatiem uzcelta jauna, taču vietnē kadastrs.lv neparādās pilnīgi nekāda informācija par veiktajām manipulācijām, tikai dati par sākotnēji reģistrēto īpašumu, kas diezgan spēcīgi atšķiras no šobrīd dabā esošās būves. Pieļauju, ka uzbūvētajai ēkai nav ne saskaņota projekta, ne būvatļaujas, ne tā ir nodota ekspluatācijā (jo tam visam būtu jāparādās VZD datubāzē). Mājā gan ir dzīvojuši īrnieki, un saimnieks ir pārliecināts, ka ar īpašuma dokumentiem viss ir kārtībā. Cik reāli ir šādu īpašumu iegādāties, un kam būtu jākārto visas vajadzīgās formalitātes, lai māja būtu “legāla”, un kādas varētu būt aptuvenās izmaksas? Paldies jau iepriekš par atbildi!
Būvniecības likuma 18. panta otrā daļa noteic, ka būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvprojekta, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Likums noteic, ka, konstatējot patvaļīgu būvniecību, būvdarbi tiek apturēti un kompetentā iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti, pirms izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi – neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta;
2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, – arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, tad būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu (skat. Būvniecības likuma 18. panta piekto daļu).
Ja jums ir radušās aizdomas par ēkas neatbilstību normatīvajiem tiesību aktiem, tad pirms pirkuma darījuma apsvēršanas noteikti būtu pamats vērsties pie nekustamā īpašuma īpašnieka ar lūgumu uzrādīt visu ar ēkas būvniecību saistīto dokumentāciju, kā arī ēkas pēdējo kadastrālās uzmērīšanas lietu. Kā var secināt no citētajām Būvniecības likuma normām, sekas patvaļīgas būvniecības gadījumā var būt ļoti nopietnas, kas var novest pat līdz nepieciešamībai patvaļīgi uzbūvēto ēku nojaukt, turklāt persona var tikt arī administratīvi sodīta. Jāpiebilst, ka atbildīgs par patvaļīgo būvniecību ir zemes vai ēkas īpašnieks, tādēļ ar likumā noteiktajām sekām pieļautas patvaļīgas būvniecības gadījumā būs spiesta saskarties ikviena persona, kas iegūs īpašumtiesības uz šādu ēku. Konkrētas izmaksas patvaļīgas būvniecības novēršanai var prognozēt tikai pēc detalizētas informācijas un dokumentu analīzes. Nobeigumā jānorāda – apstāklis, ka ēku ir apdzīvojuši īrnieki, nekādā gadījumā pats par sevi nevar kalpot kā drošs apliecinājums patvaļīgas būvniecības neesamībai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
