Sveiki! Esmu pašnodarbinātais un sniedzu digitālā dizaina pakalpojumus. Loģiski, ka vēlos sevi reklamēt un piesaistīt jaunus klientus, bet situācija tāda, ka likumā rakstīts: ja es vēlos izvietot reklāmu, izmantojot meta platformas (Google, Facebook, Instagram), jo tās ir ārzemju, to var darīt tikai SIA. Kā es varu izvietot reklāmu par savu darbību, ja valsts man to neatļauj? Taču ir iespēja, ka var reģistrēties kā SIA uz kādu laiku, lai izpildītu man nepieciešamu darbību, un tad izslēgties no SIA. Bet tas ir tik birokrātiski sarežģīti, un visa pārvaldes iekārta (daudzie strādājošie cilvēki, kuri attiecīgajā apritē ir iesaistīti) tiek apgrūtināta, veicot liekas darbības. Tas ir nelietderīgi un nepārdomāti attiecībā uz pašnodarbinātajiem, viņu tiesībām un izaugsmi Latvijas darba tirgū. Vai nav vienkārša veida, kā es, būdams pašnodarbinātais, varu nopirkt reklāmas par savu darbību un reklamēties atbilstoši likumā noteiktajam? Reklāmas minētajās ārzemju platformās ir svarīgākas, jo valsts iekšējās reklāmas nav tik spēcīgas un nav vajadzīgas, jo sabiedrība tās neskatās.
Sniedzam informāciju par izmaiņām regulējumā 2025. gadā.
Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja, ka, iegādājoties pakalpojumu (piemēram, reklāmas pakalpojumu interneta platformā) no uzņēmuma, kas ir reģistrēts citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai trešajā valstī, pakalpojuma saņēmējam, kurš nav pievienotā vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, bet veic saimniecisko darbību, pirms šāda pakalpojuma saņemšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā.
To nosaka Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums):
PVN maksātāju reģistrā reģistrē gan juridiskās, gan fiziskās personas (plašāk VID mājaslapas sadaļā “Nodokļu maksātāju reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā”).
2025. gadā Eiropas Savienībā stājas spēkā vairākas izmaiņas tiesību aktos, kuru mērķis ir pilnveidot (vienādot) pārrobežu regulējumu mazajiem uzņēmumiem.* Latvijā jaunās ES normas tiek pārņemtas ar grozījumiem PVN likumā, kas stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī, bet atsevišķas izmaiņas stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā.
1. jūlijā stāsies spēkā arī jauns regulējums – īpašā reģistrācijas PVN maksātāju reģistrā kārtība – nodokļu maksātājiem, kuri nav sasnieguši PVN maksātāju reģistrācijas slieksni (50 000 eiro), bet saņem pakalpojumus no citas ES dalībvalsts vai trešās valsts PVN maksātājiem vai iegādājas preces ES teritorijā.
Finanšu ministrija informē: “Šiem mazajiem uzņēmumiem PVN maksājams tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu PVN maksātājiem vai veikto preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, taču nebūs pienākuma maksāt PVN par saviem iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem, līdz tie reģistrēsies VID PVN maksātāju reģistrā atbilstoši vispārīgajai kārtībai.”
To paredz PVN likuma 139.2 pants, kas no 2025. gada 1. jūlija nosaka īpašo kārtību reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājiem, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.
PVN likuma 139.2 panta astotā un devītā daļa noteic, ka:
Mazie uzņēmumi, kuri jau ir reģistrējušies PVN maksātāju reģistrā vispārējā kārtībā, lai saņemtu, piemēram, citā valstī reģistrētas interneta platformas pakalpojumus, ir tiesīgi no 2025. gada 1. jūlija paziņot VID, ka turpmāk reģistrācijas numuru PVN maksātāju reģistrā izmantos tikai tādēļ, lai saņemtu pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai veiktu preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.
1. jūlijā stāsies spēkā arī PVN likuma 93. panta astotā daļa, kas paredz: ja nodokļa maksātājs ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību, netiek piemēroti šā panta noteikumi par priekšnodokļa par iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un importētajām precēm atskaitīšanu.
Plašāk par tēmu >>
* Padomes 2020. gada 18. februāra Direktīva (ES) 2020/285, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu; Padomes 2022. gada 5. aprīļa Direktīva (ES) 2022/542, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!