Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantā noteikto, pagrabs ir dzīvojamās mājas kopīpašuma daļa, un tas nozīmē, ka par tās uzturēšanu atbild mājas īpašnieks jeb dzīvokļu īpašnieku kopība, ko pārstāv dzīvokļu īpašnieku biedrība. Saskaņā ar likuma 17.pantu bez vairāk nekā puses dzīvokļu īpašnieku piekrišanas un attiecīga lēmuma pieņemšanas Jūs nedrīkstat pēc savas iniciatīvas šajā kopīpašuma daļā veikt kādus pārveidojumus.

Jautājām padomu DzĪKS „Bāka-2” valdes priekšsēdētājam Sergejam Sidorko, kā rīkoties šādā situācijā. Viņa komentārs ir šāds: „Par mājas pārvaldīšanu atbildīgi ir dzīvokļu īpašnieki. Ja dzīvoklī gaisa temperatūra ir zemāka par 18 grādiem (šādu iekštelpu temperatūru daudzdzīvokļu mājās aukstajā gadalaikā nosaka Latvijas būvnormatīva LBN 211-08 otrais pielikums), tā īpašniekam ir jāvēršas pie pārējiem dzīvokļu īpašniekiem ar priekšlikumu, ka pagraba telpas ir jāsiltina vai vismaz jāveic tehniskā apsekošana vai energoaudits par siltuma zudumiem, lai noteiktu iemeslus (to var būt arī vairāki), kādēļ dzīvoklī nevar nodrošināt minimāli nepieciešamo siltumu un kādi darbi veicami stāvokļa uzlabošanai.

Ja pārējie mājas dzīvokļu īpašnieki šo iniciatīvu neatbalsta (kas var būt ļoti iespējams, jo viņu dzīvokļi ir silti), tad dzīvokļa īpašnieks pats var pasūtīt ekspertīzi, ko pēc īpaši izstrādātas metodikas var veikt sertificēts energoauditors vai sertificēts būvinženieris – siltumtehniķis. Kad iegūts atzinums, dzīvokļa īpašniekam ar to vēlreiz jāvēršas pie dzīvokļu īpašnieku kopības, lai panāktu lēmumu par nepieciešamo kopīpašuma daļas remontu. Ja arī tad saņem noraidījumu, vadoties pēc eksperta atzinuma, viņš var veikt nepieciešamos uzlabojumus par saviem līdzekļiem, bet pēc tam uz nomaksāto rēķinu pamata pieprasīt izdevumu visiem dzīvokļu īpašniekiem, jo par savu naudu ir savedis kārtībā bojātu kopīpašuma daļu, bet nav izmantojis saviem personiskajiem mērķiem.”

Bez  mājas apsaimniekotāja – dzīvokļu īpašnieku biedrības un pārējo dzīvokļu īpašnieku atbalsta visu iepriekš minēto izdarīt, protams, nebūs vienkārši, tas prasīs iepriekšējus papildu izdevumus, turklāt vēlama arī jurista konsultācija, lai visu izdarītu pareizi.

Ir vēl cits, it kā vienkāršāks variants. S.Sidorko norāda, ka padomju laikos būvētām mājām ļoti slikti ir siltinātas grīdas un tādēļ arī pagraba siltināšana (ja tam nav acīmredzamu defektu) var nedot gaidīto uzlabojumu. Tādēļ var ieteikt siltināt grīdas pārsegumu no dzīvokļa puses.