Atbilstoši Civillikuma 423. pantam neatņemamās daļas tiesīgie ir lejupējie, kas attiecīgi ir mantojuma atstājēja bērni un mazbērni. Svarīgi ievērot, ka, pamatojoties uz Civillikuma 688. pantu, neatraidāmais mantinieks savu neatņemamo daļu var izprasīt tikai tad, ja ir izteicis gribu pieņemt mantojumu Civillikuma 693. pantā noteiktajā termiņā. Līdz ar to sākotnēji nepieciešams izteikt gribu pieņemt mantojumu un pēc tam varēs rast iespējas, kā iegūt neatņemamo daļu, kas pienākas.  

Ja līgums (gan pirkuma, gan dāvinājuma) nav tiesiski noslēgts, mantinieki to var apstrīdēt tiesā. Par to, kur redzēt tiesiskos darījumus, uz kuru pamata atsavināti nekustamie īpašumi, un kādos gadījumos tos var apstrīdēt, vairāk varat uzzināt LV portālā publicētajā e-konsultācijā “Prettiesisko darījumu var apstrīdēt”. Ja noslēgts, piemēram, tiesisks dāvinājuma līgums, tad jānorāda, ka apstrīdēt dāvinājumu tikai tādēļ, ka nav ievērotas neatņemamās daļas tiesīgo daļas, nav iespējams. Vairāk par attiecīgo tēmu iespējams izlasīt LV portālā publicētajā e-konsultācijā “Vai dāvinājumu var apstrīdēt”. Dāvinājuma gadījumā, pat to neapstrīdot, atbilstoši Civillikuma 1922. pantam neatņemamās daļas tiesīgie var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņu neatņemamās daļas. Vairāk informācijas LV portālā publicētajā e-konsultācijā “Par neatņemamās mantojuma daļas izprasīšanu no apdāvinātā”. Savukārt, ja tika noslēgts pirkuma līgums, to, tāpat kā dāvinājumu, nav iespējams apstrīdēt tikai tādēļ, ka tika “atrautas” neatņemamās daļas mantojumā. Pirkuma līguma gadījumā nav iespējams no pircēja izprasīt neatņemamo daļu. Tomēr neatņemamās daļas tiesīgajam būtu jāvērtē pirkuma līguma daba, tas ir, vai pirkuma līgums nav noslēgts, apslēpjot citu darījumu, piemēram, dāvinājuma līgumu. Tad, kā minēts iepriekš, konkrētais darījums ir jāapstrīd.