Ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu un izmantošanu regulē Darba likuma 149. un 150. pants. Tas paredz, ka darbiniekam par vienu darba gadu pienākas četru kalendāra nedēļu ilgs darba devēja apmaksāts atvaļinājums.  

Ja jautājumā norādītajā laika periodā (2023. gada 1. decembris–2024. gada 30. novembris) atvaļinājums nav izmantots, kā arī iepriekšējā darba gadā atvaļinājums nav izmantots avansā, tad par minēto darba periodu jums pienākas četru kalendāra nedēļu ilgs atvaļinājums. Vienlaikus jāņem vērā, ka atvaļinājuma izmantošana notiek pēc vienošanās vai iepriekš sastādīta grafika. Proti, darba devējs var lūgt darbiniekus atvaļinājumu dalīt pa nedēļām, ievērojot likumā noteikto principu, – viena atvaļinājuma daļa nav īsāka par divām kalendāra nedēļām. Kā arī, ievērojot DL 149. panta trešajā daļā noteikto: “Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.” 

Jums var ieteikt lūgt darba devēju paskaidrot tā motīvus, kāpēc atsaka atvaļinājuma piešķiršanu pilnā apmērā.   

Vairāk informācijas par atvaļinājuma izmantošanu varat uzzināt LV portāla skaidrojumā “Būtiskas nianses par atvaļinājuma izmantošanu” un “Tavas tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu. Zini, kā tās izmantot!”.