Tavas tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu. Zini, kā tās izmantot!

It kā pašsaprotami jautājumi par darbinieka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nereti individuālās situācijās kļūst sarežģīti. Pirmām kārtām to var attiecināt uz ikviena izpratni par to, kas īsti ir atvaļinājums – tiesības vai pienākums. LV portāls e-konsultācijās regulāri saņem darbinieku jautājumus par to, vai atvaļinājumu var “izņemt naudā, bet turpināt strādāt”.

Gan Starptautiskās darba organizācijas Apmaksāta atvaļinājuma konvencija (C132) un ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, gan Latvijas Republikas Darba likums nosaka: atvaļinājums ir darbinieka tiesības, kuras ir pienākums izmantot. Tas nozīmē, ka jebkuram darbiniekam, kam ir noslēgts darba līgums, ik gadu ir tiesības uz darba devēja apmaksātu atpūtu kopumā ne mazāk kā četru kalendāra nedēļu apmērā. Šīs tiesības ir jāizmanto, lai pilnvērtīgi atpūstos, nevis jāatliek. Darba devējam ir kategoriski aizliegts izmaksāt atvaļinājuma naudu, darbinieku atvaļinājuma laikā nodarbinot.

Lai nodrošinātu katra darbinieka tiesības uz pienācīgu atpūtu, Darba likums pieļauj tikai atsevišķas situācijas, kad atvaļinājumu var pārcelt, turklāt daļējā apmērā – divas nedēļas uz nākamo gadu –, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Šādā situācijā ir nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana. Ja kāda iemesla dēļ ikgadējie atvaļinājumi ir ilgākā laikā uzkrāti, tie nepazūd, bet būtu pakāpeniski jāizmanto, pievienojot kārtējam atvaļinājumam vai tā daļai.

Normālā kārtībā, lai izmantotu atvaļinājumu, tas darba devējam ir jāpiešķir. Katrā darba kolektīvā atvaļinājuma piešķiršanu organizē. Parasti piešķiršanas kārtība ir noteikta kādā iekšējā dokumentā, piemēram, Darba kārtības noteikumos.

Ja iestādē nav apstiprināta īpaša dokumentu veidlapa atvaļinājuma piešķiršanai, tad darbinieka iesniegums darba devējam varētu būt šāds:

SIA “Baltā kāpa” valdes priekšsēdētājam

Oskaram Ozolam

šefpavāra Egona Veldres

iesniegums

Lūdzu piešķirt man ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu četru kalendāra nedēļu apmērā, sākot ar 15. jūliju.

2019. gada 1. jūlijā                                                                                                                                                                                   Paraksts

Ļoti bieži LV portāla lietotāji jautā, kad īsti pēc atvaļinājuma ir jāatgriežas darbā. Īpaši sajukums rodas, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, kas atvaļinājumu pagarina. Uz šo jautājumu būtu jāatbild darba devējam, iepazīstinot darbinieku ar rīkojumu par atvaļinājuma piešķiršanu. Rīkojumā darba devējs norāda piešķirto atvaļinājuma periodu – pirmo un pēdējo atvaļinājuma dienu. Nebūs nepareizi, ja darbinieks pats izrādīs iniciatīvu un par darbā atgriešanās datumu darba devējam pavaicās pirms došanās atvaļinājumā vai atvaļinājuma laikā telefoniski sazināsies ar darba devēju.

Jāņem vērā, ka atvaļinājuma izmantošana ir abu pušu vienošanās. Lai gan likums paredz, ka “darba devējam ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes” (DL 150. panta otrā daļa), galavārds atvaļinājuma izmantošanas laikam pieder darba devējam. Protams, tas nav attiecināms uz Darba likumā noteiktajiem izņēmumiem, kad atvaļinājums darba devējam ir jāpiešķir obligāti. Kā atzīst darba tiesību juristes Velga Slaidiņa un Ilze Skultāne izdevumā “Darba tiesības”, “darbiniekam ir jāsaprot, ka viņa vēlmju neizpildīšana izraisa interešu, nevis tiesību strīdu”.

Tas nozīmē, ka darbinieks var saņemt darba devēja atteikumu atvaļinājumu izmantot, piemēram, vasarā, ja tajā laikā uzņēmumam ir aktīvās darbības sezona. Tāpat darba devējs var atteikt darbiniekam izmantot atvaļinājumu pa dienām, piemēram, katru nedēļas piektdienu, jo likums paredz atvaļinājuma dalīšanu pilnās kalendāra nedēļās.

Saistībā ar ikgadējo atvaļinājumu darbiniekam būtu jāatceras, ka to piešķir, ņemot vērā tā saukto darbinieka individuālo darba gadu. Individuālais darba gads katram ir cits. Faktiski tas ir viena gada periods no darba līguma noslēgšanas dienas. 

Nevajadzētu pārvērtēt savu atmiņu par atvaļinājuma uzkrājumiem, īpaši, ja atvaļinājums izmantots daļējā apmērā. Tas, cik dienas faktiski ir izmantotas un cik uzkrātas, būtu jājautā personāldaļas vadītājam vai darbiniekam, kas uzņēmumā atbild par darbinieku personas lietām. Visa darba attiecību vēsture glabājas katra darbinieka personas lietā.

Ja atvaļinājuma laikā gadījies saslimt, ir lietderīgi darba devēju par to informēt laikus, pirms slimības lapa ir noslēgta un darba devējs par to uzzina no VID. Likums paredz, ka atvaļinājumu par slimības laiku pagarina vai pārceļ. Tas nozīmē, ka pats par sevi nekas nenotiek un, sazinoties ar darba devēju, būs jāvienojas par atvaļinājuma pagarināšanu vai pārcelšanu. Vēl jāņem vērā, ka slimības nauda un atvaļinājuma nauda savstarpēji nav vienādojamas. Saslimšana atvaļinājuma laikā prasīs grāmatvedībai izmaksātās naudas pārrēķina veikšanu, un, visticamāk, pēc atvaļinājuma nākamajā darba samaksas reizē darba devējs veiks ieturējumu.

Atvaļinājuma nauda ir īpaša tēma, nereti ir sajukums ar tās aprēķināšanu. Vispārēji darba devējs maksā par tām dienām, kad normālā kārtā būtu bijis jāstrādā. Aprēķinu veic pēc vidējās izpeļņas par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no faktiski izmaksātās darba samaksas (algas, piemaksām, prēmijām), ieturot nodokļus (kā arī parādus, ja tādi ir). Ja pirms atvaļinājuma ir ilgstoši slimots, jārēķinās, ka atvaļinājuma nauda būs mazāka, nekā cerēts. Par to, kad šo naudu saņemt, lemj darbinieks. Ja ir vēlme to saņemt ātrāk, darba devējam nauda jāizmaksā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Ja gribas ietaupīt, tad pašam jāraksta iesniegums par atvaļinājuma naudas izmaksu nākamajā darba samaksas reizē. Darba devējs nevar likt darbiniekam šādu iesniegumu rakstīt.