Civillikuma 178. pants paredz, ka kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.  

Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi. Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. 

Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi. Otram vecākam ir saskarsmes tiesība. Savukārt vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt. 

Civillikuma 179. panta otrā daļa paredz, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. 

Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). 

Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. 

Jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem. 

Ja starp vecākiem rodas domstarpības attiecībā uz bērnu un likumā nav noteikts citādi, strīdu izšķir bāriņtiesa. Bāriņtiesu likuma 19. panta otrā daļa noteic, ka bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos, izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu, un nepieciešamības gadījumā pieņem lēmumu.  

Vienlaikus, ievērojot Bāriņtiesu likuma 16. pantā noteiktās bāriņtiesas tiesības, tā pēc sava ieskata veic arī citas likumā noteiktās darbības, piemēram, iegūst ziņas, kas nepieciešamas attiecīgā jautājuma risināšanai, iesaka vecākiem izmantot mediācijas pakalpojumu vai vērsties pēc palīdzības pie psihologa. 

Strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Tiesa minētās tiesības var arī ierobežot un noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. Tāpat tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams. 

Ja tiek apdraudēts bērna psihoemocionālais stāvoklis, vecākiem vēlams sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu, piemēram, psihologa konsultācijas, vecāku izglītošanas pasākumus, mediācijas pakalpojumu un citu palīdzību, kas veicinātu vecāku sadarbību bērna vislabāko interešu nodrošināšanā. Veselības kaitējuma gadījumā būtu jāvēršas pie bērna ģimenes ārsta.   

Vienošanās, kas paredz bērna saskarsmes tiesības izmantošanu, ir abu vecāku panāktā vienošanās par saskarsmi ar bērnu un viņa interešu nodrošināšanu. Tas nav vecāka privātās dzīves regulējums.