Ja laulības līgumā ir noteikta visas laulāto mantas šķirtība, tad katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā, proti, katrs ir savas kustamās un nekustamās mantas īpašnieks. 

Lai sadalītu zemes vienību, nekustamā īpašuma īpašniekam vai pilnvarotajai personai attiecīgajā pašvaldībā jāiesniedz iesniegums par zemes vienības sadali. 

Vienlaikus būtu jāiepazīstas ar attiecīgās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves saistošajiem noteikumiem. Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldības teritorijas plānojumā tiek noteiktas jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības katram funkcionālajam zonējumam. Tas nozīmē, ka jaunveidotās un sadalītās zemes vienības platības nedrīkst būt mazākas par saistošajos noteikumos noteikto.  

Tālāk seko jaunveidotā zemes vienības uzmērīšana, ko veic sertificēts mērnieks, un reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā. Sertificēts mērnieks sagatavo robežu plānu un nosūta informāciju zemesgrāmatu nodaļai nekustamā īpašuma korroborācijai. Pēc tam var vērsties pie zvērināta notāra, lai sagatavotu un noslēgtu dāvinājuma līgumu. 

Laulības līgumā par visas mantas šķirtību abas puses paredz, kāda manta kuram laulātajam pieder pirms un pēc attiecīgā darījuma. Arī sadalot zemi, laulības līgums attiecīgi būs jāgroza, paredzot nekustamā īpašuma īpašnieka maiņu. Laulības līguma grozījumi ir piesakāmi Laulāto mantisko attiecību reģistrā. 

Ņemot vērā laulības līgumā noteikto, nekustamais īpašums piederēs tam laulātajam, uz kura vārda tas tiks nostiprināts zemesgrāmatā.   

Saskaņā ar Civillikuma 1912. pantu dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Šajā gadījumā nekustamais īpašums, kas laulības laikā novēlēts kā dāvinājums, ir laulātā atsevišķā manta, par ko tiek izdarīts ieraksts zemesgrāmatā.