Labdien! Sievai pieder sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), un tai tiks uzsākts likvidācijas process, ir vēl palikuši neapmaksāti rēķini. Vai pastāv varbūtība, ka SIA parādi būs jāapmaksā man, ja sievai kā fiziskai personai nav īpašumu? Vai šajā gadījumā būtu labāk slēgt laulības līgumu par atsevišķu mantu un saistībām?
Komerclikuma 137. pants noteic:
Tātad par SIA parādiem atbild SIA. Saskaņā ar Komerclikuma 323. pantu, ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, tad likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā. Vairāk par juridiskas personas (SIA) maksātnespējas procesu var palasīt Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē.
Tomēr jāpiebilst, ka Komerclikuma 163. pants paredz atbildību dibinātājiem, kas sabiedrības vārdā rīkojās vēl pirms sabiedrības ierakstīšanas Komercreģistrā, ja šīs rīcības dēļ sabiedrībai izveidojās saistības. Turklāt Komerclikuma 166. pants noteic, ka dibinātāji atbild solidāri sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā pašu dibinātāju ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības dēļ, kā arī par iztrūkumu, kurš radies, ja kāda persona nespēj izpildīt daļu apmaksas saistības, gadījumos, kad šie dibinātāji, pieņemot šo personu līdzdalībā, zināja vai tiem vajadzēja zināt par šīs personas nespēju izpildīt saistības.
Komerclikuma 169. panta otra daļa paredz, ka valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Savukārt tā paša panta trešā daļa noteic, ka valdes un padomes loceklis neatbild par nodarītajiem zaudējumiem, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Ja, pamatojoties uz iepriekš norādītajām likumu normām, jūsu sievai nāksies atbildēt par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, tad tā būs viņas kā valdes locekles vai dibinātājas atbildība. Civillikuma 96. pantā noteikts, ka par saistībām, ko laulātie kopīgi noslēguši ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, viņi atbild ar kopīgo mantu un katrs ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek. Par saistībām, ko viens no laulātajiem noslēdzis ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, šis laulātais atbild ar savu mantu tad, ja laulāto kopīgās mantas nepietiek. Otrs laulātais par šīm saistībām ar savu mantu atbild tikai tad, ja pēc saistības saņemtais izlietots ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām. Savukārt Civillikuma 98. pants noteic, ka par saistībām, kas izriet no viena laulātā neatļautas darbības, atbild vispirms šis laulātais ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek, – ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā. Civillikuma 100. panta pirmā daļa paredz, ka viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām.
Saskaņā ar Civillikuma 114. pantu savas mantiskās tiesības laulātie var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem kā pirms došanās laulībā, tā arī laulības laikā. Laulības līgums slēdzams pie zvērināta notāra, personīgi klātesot vienā laikā abiem laulājamajiem vai laulātajiem. Vairāk par laulības līgumu var izlasīt LV portāla publikācijā “Kopīga vai katram laulātajam atsevišķa manta. Kādu līgumu izvēlēties?”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
