Aprakstā nav minēts, kas ir bijis strīdus nekustamais īpašums. Atbilde sagatavota, pieņemot, ka īpašums ir dzīvoklis, tomēr analoģiski jautājums būtu risināms, ja strīdus īpašums būtu, piemēram, vasarnīca.  

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas trešo punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens utt.). Tādējādi, ja tiesas spriedums, kas dzīvokli atzīst par kopīpašumu, ir stājies spēkā, komunālo pakalpojumu segšana no likuma viedokļa būtu atzīstama par abu kopīpašnieku pienākumu. Taču jautājums nav viennozīmīgs, jo dzīvokli faktiski apdzīvo un komunālos pakalpojumus patērē tikai viens no kopīpašniekiem. Līdz ar to otrs kopīpašnieks var argumentēt, ka nav saņēmis un patērējis attiecīgos komunālos pakalpojumus. Strīda gadījumā konkrētais jautājums jārisina tiesas ceļā.  

Vienlaikus jāpiebilst, ka dzīvokļa īpašnieka pienākumos bez norēķināšanās par komunālajiem pakalpojumiem ietilpst arī citu izdevumu segšana, proti, maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, uz dzīvokļa īpašumu attiecināmie nodokļi u. tml. Minētie maksājumi īpašniekam rodas, neatkarīgi no tā, vai dzīvoklis tiek vai netiek apdzīvots. Tādēļ strīdam starp kopīpašniekiem par to segšanu proporcionāli katra kopīpašnieka domājamai daļai nevajadzētu pastāvēt.   

Kas attiecas uz hipotekārā kredīta maksājumiem, šādas saistības izriet no noslēgtā aizdevuma līguma. Kredīta atmaksu, neatkarīgi no īpašuma tiesībām, ir pienākums segt tikai tai personai, kas ar aizdevuma līgumu atzīstama par parādnieku (kredīta ņēmēju).