Sociālās palīdzības sniegšanai tiek vērtēta iedzīvotāju materiālā situācija. Pastāv noteikts ienākumu līmenis. Ja tas netiek sasniegts, pašvaldības sociālais dienests piešķir sociālos pabalstus, tai skaitā mājokļa pabalstu. Trūcīgas personas statusa noteikšanai vērtē ienākumus, nevis izdevumus.  

Vērtējamie ienākumi ir uzskaitīti Iztikas līdzekļu deklarācijā (Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”). Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta pirmajā daļā noteikts, ko neuzskata par ienākumiem, vērtējot atbilstību trūcīgā statusam. Likumā paredzēts, ka par ienākumiem neuzskata summu, ko persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam un kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam. 

Tiesību aktos nav noteikts, ka ienākumu apmērs, ko ņem vērā trūcīgā statusa noteikšanai, ir samazināms par maksāto parādu summu. 

Labklājības ministrija vadlīnijās sociālās palīdzības piešķiršanai norādījusi: par ienākumiem neuzskata (jeb atskaita no ienākumiem) summu, ko persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam citā mājsaimniecībā, nevis kā parādu par uzturlīdzekļiem pēc tiesas sprieduma. Ja persona maksā parādu Uzturlīdzekļu garantiju fondam (UGF) vai uzturlīdzekļu parādu pēc tiesas sprieduma, tad sociālais dienests individuāli izvērtē situāciju un savu lēmumu ieskaitīt vai neieskaitīt attiecīgo summu ienākumos pamato klienta lietā.  

Savukārt, ja jums ir piešķirts trūcīgas personas statuss, sociālais dienests mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā izdevumus, kuriem ir noteiktas normas. MK noteikumu Nr. 809 3. pielikumā ir uzskaitītas mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas. 

Izdevumi par gāzi un elektrību ietilpst pabalsta apmērā. Tie noteikti 4. un 5. punktā. 

4. Izdevumi par gāzi atbilstoši skaitītāju rādījumiem, tai skaitā fiksētā maksa mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā:

4.1. mājoklī ar gāzes plīti – 6 m³ izmaksas mēnesī vienai personai mājsaimniecībā un 3 m³ izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā; 
4.2. mājoklī, kurā karsto ūdeni uzsilda, izmantojot gāzi, papildus šā pielikuma 4.1. apakšpunktā noteiktajām normām – 3 m³ izmaksas mēnesī katrai personai mājsaimniecībā; 
4.3. mājoklī, kuru apkurina, izmantojot gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4  eiro par mājokļa 1 m² sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām. 

5. Izdevumi par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā: 

5.1. 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībā un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai; 
5.2. ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts, – 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai; 
5.3. mājoklī, kurā karsto ūdeni uzsilda, izmantojot elektroenerģiju, papildus šā pielikuma 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajām normām – 50 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;        
5.4. mājoklī, kuru apkurina, izmantojot elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 eiro par mājokļa 1 m² sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šā pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām. 

Jāpiebilst, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus. 

Jums ir vienošanās ar zvērinātu tiesu izpildītāju, tātad jums ir zināmi nosacījumi, atbilstoši kuriem segsiet parādu maksājumus.