Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz speciālu kārtību pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanai, proti, attiecīga līguma izbeigšanai, vienīgi no dzīvokļu īpašnieku puses. Respektīvi, 17.¹ pantā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieki var vienkārši pieņemt lēmumu par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu, neiestājoties kādiem speciāliem apstākļiem. 

Attiecībā uz pārvaldīšanas līguma izbeigšanu (atteikšanos no pārvaldīšanas uzdevuma) no pārvaldnieka puses jāņem vērā pārvaldīšanas līguma nosacījumi un vispārēji Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktajam. Tā paša panta otrās daļas apakšpunktos uzskaitīti nosacījumi, kas jāiekļauj pārvaldīšanas līgumā, piemēram, pārvaldniekam uzdotas konkrētas pārvaldīšanas darbības un pārvaldīšanas līguma izbeigšanas kārtība.  

Civillikuma 2312. panta 4. punktā pilnvarnieka (pārvaldnieka) uzteikums paredzēts kā viens no pilnvarojuma līguma izbeigšanas pamatiem. 

Civillikuma 2315. pantā noteikts: “Pilnvarnieks var uzteikt pilnvarojumu, bet viņš to nedrīkst darīt ļaunā nolūkā un nelaikā, lai pilnvarotājam būtu iespējams spert citus soļus lietas vešanai. Tikai tad pilnvarnieks var atteikties no uzdevuma izpildīšanas jebkurā laikā, kad viņam ir svarīgs iemesls, bet tādā gadījumā viņam nekavējoties jāpaziņo par to pilnvarotājam. Ja viņš šos noteikumus neievēro, tad viņam jāatlīdzina visi zaudējumi, kādi no tā rodas pilnvarotājam. Tiesa izšķir, vai uzdotie atteikšanās iemesli ir svarīgi.” 

To, vai jautājumā uzdotais apstāklis (“mājai ir nepietiekams uzkrājums, un īpašnieki nenodrošina ar nepieciešamajiem līdzekļiem avārijas darbu veikšanai”) ir pamatots likumisks vai līgumisks iemesls pārvaldniekam uzteikt pārvaldīšanas līgumu, nav iespējams noteikt bez pārvaldīšanas līguma satura noskaidrošanas.  

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11. panta otrās daļas 11. punktā paredzēts, ka pārvaldīšanas līguma izbeigšanas kārtībai jābūt iekļautai līgumā. Līdz ar to primāri ir jāseko jau noteiktajai kārtībai konkrētajā līgumā. Ja šāda kārtība nav noteikta vai tā ir citādi neatbilstoša, var vadīties pēc Civillikuma 2315. panta nosacījumiem, bet tad jāņem vērā pārvaldniekam kopumā dotais pārvaldīšanas uzdevums. Piemēram, ja pārvaldniekam uzdots veikt visas (visplašākās) pārvaldīšanas darbības, tad pirmšķietami atsevišķas darbības veikšanas neiespējamība (finanšu trūkums remontdarbu veikšanai) nevarētu būt pietiekami svarīgs iemesls uzteikt visu pārvaldīšanas līgumu, ņemot vērā, ka visbiežāk praksē pārvaldnieki ir pilnvaroti arī piedzīt no dzīvokļu īpašniekiem ar dzīvojamās mājas uzturēšanu saistītos izdevumus. Attiecīgi šajā gadījumā konkrētāk jāvērtē faktiskie apstākļi.