Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pantu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Savukārt 10. pants nosaka: uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. 

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Ja mājai nepieciešami remontdarbi, par to lemj dzīvokļu īpašnieki Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā. 

Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” 15. punkts nosaka: ja vizuālajā apskatē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi, pārvaldītājs lemj par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no šo noteikumu 17. punktā minētajiem bojājumiem. 

Tātad avārijas situācijas novēršanu pārvaldnieks var veikt nekavējoties, tam nav nepieciešams dzīvokļu īpašnieku pilnvarojums. Tomēr dzīvokļu īpašniekiem konkrētiem darbiem ir jānodrošina finansējums. 

Ekonomikas ministrija ir skaidrojusi, ka jāpievērš uzmanība tam, ka remonts jeb avārijas situācijas novēršana, kā arī lokāla bojājumu novēršana ir nošķirams no būvdarbiem – ierīkošanas un atjaunošanas, kuru veikšanai pārvaldniekam ir nepieciešams pilnvarojums (sk. Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumus Nr. 905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības”). 

Pārvaldniekam ir pienākums divas reizes gadā veikt inženiertīklu vizuālo apskati dzīvojamās mājas koplietošanas telpu grupās un citās kopīpašumā esošajās telpu grupās un daļās. Līdz ar to, ja ir konstatēti bojājumi vai pazīmes, kas liecina par iespējamu bojājumu vai nepieciešamo atjaunošanu, pārvaldniekam ir pienākums sniegt informāciju dzīvokļu īpašnieku kopībai lēmuma pieņemšanai par nepieciešamajiem uzturēšanas darbiem, aprēķinot darbu izmaksas.