Sveiki! Dzīvoju ēkā, ko apsaimnieko RNP. Sestdien pamanījām, ka vannas istabā garām tek kanalizācija. Paskatoties tālāk, sapratām, ka ēkas stāvvads nav mainīts, ir pilnībā izpuvis un sadrupis. Kopš sestdienas dzīvoklī nav ne ūdens, ne kanalizācijas. Avārijas dienests nespēj palīdzēt, piedāvāja tikai nogriezt ūdeni. Pirmdien no rīta zvanīju un pieteicu bojājumu RNP. Viss, ko viņi varēja pateikt, ir, ka divu darba dienu laikā kāds sazināsies un vienosies par laiku, kad atbraukt apskatīties. Gandrīz ir noslēgusies otrā darba diena, un ir vairāk nekā skaidrs, ka šodien neviens nepalīdzēs. Kāds ir termiņš, kurā apsaimniekotājam ir jānovērš šāds bojājums, ņemot vērā, ka dzīvoklī nav ne ūdens, ne kanalizācijas? Vai cilvēkam par savu naudu ir jādzīvo viesnīcā tādēļ, ka apsaimniekotājs neveic savu likumā paredzēto pamatuzdevumu, proti, nodrošināt dzīvojamo māju ekspluatāciju un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā to ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām? Vai šajā gadījumā var pieteikt apdrošināšanas gadījumu vai pieprasīt atlīdzību no apsaimniekotāja saistībā ar izdevumiem par viesnīcu? Paldies!
Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” 17.10. punkts noteic, ka ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm. Savukārt ar ārpuskārtas remontu saprot šajos noteikumos minēto bojājumu savlaicīgu novēršanu (sk. noteikumu 4.1. punktu).
Vienlaikus jāpievērš uzmanība tam, ka remonts jeb avārijas situācijas novēršana, kā arī lokāla bojājumu novēršana ir nošķirams no būvdarbiem – ierīkošanas un atjaunošanas (iepriekš tika lietots termins “renovācija”) –, kuru veikšanai pārvaldniekam ir nepieciešams pilnvarojums (sk. Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumus Nr. 905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības”).
Pārvaldniekam ir pienākums divas reizes gadā veikt inženiertīklu vizuālo apskati dzīvojamās mājas koplietošanas telpu grupās un citās kopīpašumā esošajās telpu grupās un daļās. Līdz ar to, ja ir konstatēti bojājumi vai pazīmes, kas liecina par iespējamo bojājumu vai nepieciešamo atjaunošanu, pārvaldniekam ir pienākums sniegt informāciju dzīvokļu īpašnieku kopībai lēmuma pieņemšanai par nepieciešamajiem uzturēšanas darbiem, aprēķinot darbu izmaksas.
Savukārt dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā nepārņemtā dzīvojamajā mājā, ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti dzīvojamās mājas bojājumi, pārvaldniekam ir pienākums obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas remontu, kā arī maksājumu par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamajiem dzīvojamās mājas remontdarbiem ietvert tāmē nākamajam gadam (sk. MK 2017. gada 11. jūlija noteikumu Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 5. punktu).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
