Svinīgajā pasākumā Latvijas Universitātes Mazajā aulā redakcija un konkursa žūrijas locekļi ar prieku atskatījās uz divdesmit gadiem, kuru laikā konkurss kļuvis par stabilu tradīciju Latvijas tiesiskajā telpā – vietu, kur pirmos soļus zinātnē un profesionālajā vidē sper jaunie juristi. Gadu gaitā pierādījies, ka “Jurista Vārda” konkurss pamatoti saucams par “jauno zvaigžņu parādi”, jo kādreizējie dalībnieki šobrīd kļuvuši par atzītām nozares autoritātēm – tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem un tiesību zinātnes un juridiskās izglītības līderiem, kas ietekmē Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību, atklājot apbalvošanu, norādīja žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte.
Konkursa dalībniekus, aicinot Latviju padarīt labāku, drošāku un cilvēcīgāku, kā arī apzināties jurista profesionālos un morālos pienākumus valsts attīstībā, uzrunāja Latvijas Republikas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Savukārt LU Juridiskās fakultātes dekāns Edvīns Danovskis norādīja: jurista darba vērtību nosaka nevis viņa amats vai zinātniskie grādi, bet gan argumenta spēks un kvalitāte, kas tiek izkopta tieši zinātniskos pētījumos.
Šogad, konkursa 20. gadu jubilejā, “Jurista Vārda” redakcija saņēma rekordlielu konkursa dalībnieku pieteikumu skaitu – 51 darbu, no kuriem 36 bija bakalaura un maģistra darbi, kā arī 15 studiju procesā tapuši pētījumi, kas sacentās Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcijā. Darbi saņemti no dažādām Latvijas augstskolām – Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Biznesa
augstskolas “Turība”, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Daugavpils Universitātes un Ekonomikas un kultūras augstskolas.
Konkursam pieteiktie darbi tika vērtēti piecu tematisko sekciju ietvaros: Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcijā, kurā sacentās dažādu nozaru studiju procesa ietvaros tapuši darbi, kas nav bakalaura un maģistra darbi; Valststiesību sekcijā; Civiltiesiskajā sekcijā; Krimināltiesiskā sekcijā; Starptautisko, Eiropas Savienības un cilvēktiesību sekcijā.
Augstākos novērtējumus savās sekcijās ieguva šādi autori un viņu darbi:
- Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvu ieguva Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes
studente Elīza Veļķere ar darbu “Deliktatbildību izslēdzoši apstākļi Civillikuma 1636. panta
tvērumā”. Divas veicināšanas balvas Cerību balvas sekcijā saņēma Santa Juhneviča par darbu
“Ilgtspējas principa tvērums un saturs Latvijas tiesiskajā sistēmā” un Dāvids Ēberliņš par darbu
“Autortiesību objekta un subjekta juridiskie aspekti mākslīgā intelekta kontekstā”. - Valststiesību sekcijā pirmo vietu ieguva Leons Podbrezskis ar bakalaura darbu “Individuālu
likumu pieļaujamība Latvijas tiesiskajā sistēmā”. Veicināšanas balvas šajā sekcijā saņēma Anna
Samuseviča par darbu “Valsts amatpersonu deklarāciju personas datu publiskošana kā tiesību
uz datu aizsardzību ierobežojums” un Ralfs Muča par darbu “Neiegūtās peļņas atlīdzināšana kā
tiesību aizsardzības līdzeklis publisko iepirkumu lietās”. - Civiltiesiskās sekcijas uzvarētāja titulu ieguva Reinis Šķiņķis ar maģistra darbu “Eiropas
Savienības mērķēto sankciju ietekme uz saistību izpildi”. Veicināšanas balvas piešķirtas
Dagnijai Patrīcijai Kurigai par darbu “Digitālajās darba platformās nodarbināto tiesiskais
statuss un ar to saistītā problemātika” un Laurai Grodzei par darbu “Kara medicīnas jēdziens
un tās īstenošanas tiesiskie principi.” - Krimināltiesiskās sekcijas šā gada laureāte ir Aleksandra Kašina ar maģistra darbu
“Nepilngadīgo tiesību aizsardzība kriminālprocesā”. Veicināšanas balvu saņēma Marija
Smirnova par darbu “Bezpalīdzības stāvoklis kā noziedzīgu nodarījumu vērstu pret personas
dzīvību, veselību, brīvību, godu un cieņu, tikumību un dzimumneaizskaramību sastāva pazīme”
un Viktorija Larkina par darbu “Bērnu tiesiskā aizsardzība no kibervardarbības:
krimināltiesiskie un kriminoloģiskie aspekti”. - Starptautisko, Eiropas Savienības un cilvēktiesību sekcijā šogad laureāta titulu ieguva Marisa
Aktumane ar bakalaura darbu “Mantošanas regulas piemērošanas izaicinājumi Latvijas
kontekstā”. Veicināšanas balvas tika piešķirtas Laurai Aleksandrai Bišerei par darbu
“Eitanāzijas neatzīšana kā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas tiesību uz privātās dzīves
neaizskaramību pārkāpums pret pacientiem ar neārstējamām slimībām” un Katrīnai Guļānei
par darbu “Savvaļas putnu aizsardzība Natura 2000 teritorijās Latvijā: nacionālās prakses
atbilstība Putnu direktīvas prasībām”.
Par Profesora Kalvja Torgāna vārdā nosauktās Galvenās balvas 2025. gada ieguvēju kļuva Marisa Aktumane, kuras darbu zinātniski konsultēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore, Augstākās tiesas senatore Kristīne Zīle. Galveno balvu M. Aktumanei pasniedza žurnāla “Jurista Vārds” izdevēja – VSIA “Latvijas Vēstnesis” – vadītāja Ieva Viļuma, uzsverot Latvijas Republikas oficiālā izdevēja misiju: ne vien nodrošināt tiesību aktu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī veicināt sabiedrības tiesībpratību un līdzdalību likumdošanas procesā, tādējādi uzlabojot Latvijas tiesisko sistēmu un stiprinot Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti.
“Jurista Vārds” pateicas ikvienam konkursa dalībniekam par drosmi pieteikt savu zinātnisko darbu vienīgajām šāda veida sacensībām Latvijā! Redakcija saka sirsnīgu paldies arī zinātnisko darbu vadītājiem – par atbalstu jaunajai juristu paaudzei, kā arī visiem žūrijas locekļiem – par darbu vērtēšanai un komentēšanai veltīto laiku! Tāpat “Jurista Vārds” pateicas konkursa atbalstītājiem, kas nodrošināja pasākuma norisi un balvu fondu: VSIA “Latvijas Vēstnesis”, Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei,
VSIA “Tiesu namu aģentūra”, kā arī zvērinātu advokātu birojiem “Eversheds Sutherland Bitāns”, “Sorainen”, “Tegos”, “WALLESS” un Zvērināta advokāta S. Vārpiņa birojam.
Publicitātes attēls
