Labdien! Mans tēvs nomira pirms nu jau desmit gadiem, viņam bija īpašums. Esam divi oficiāli bērni, un īsti nesaprotu, kā viss īpašums varēja nonākt tikai brāļa īpašumā. Vai ir vērts pēc tik ilga laika kaut ko atsākt, ja vēlos saņemt arī savu daļu no bērnības mājas? Tēvs nebija nevienam neko novēlējis vai atstājis testamentu, jo uzskatīja, ka mantosim visu uz pusēm. Savas nezināšanas dēļ, iespējams, esmu kaut ko ne tā parakstījusi vai tamlīdzīgi. Mums katram ir arī pa meitai. Kontaktus ar brāli nav iespējams uzturēt, jo viņš to nevēlas. Lielāko daļu īpašuma jau ir iztirgojis.
Iespējams, ka nekustamo īpašumu jūsu brālis ieguva uz dāvinājuma līguma pamata. Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Civillikuma 1922. pantu, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt, lai viņiem šīs daļas izdod. Tātad neatraidāmie mantinieki nākotnē var prasīt un saņemt neatņemamo daļu, ja neatņemamās daļas tiesīgie nav to saņēmuši. Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma (skatīt Civillikuma 424. un 425. pantu).
Ņemot vērā tiesu praksi, daļu aprēķina naudas izteiksmē, bet pieļaujama arī vienošanās par noteiktas mantas, tai skaitā konkrētā nekustamā īpašuma vai nekustamā īpašuma domājamās daļas, piešķiršanu neatņemamās daļas tiesīgajam.
Ievērojot minēto, neatraidāmās daļas tiesīgais var celt prasību tiesā par neatņemamās daļas izdošanu un kompensācijas piedziņu. Neatņemamās daļas tiesīgā prasībai ir piemērojams vispārējais noilguma termiņš – 10 gadi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
