Minētajā gadījumā, pirmkārt, būtu jāpārliecinās, kādi apsvērumi ir pašvaldības viedokļa pamatā, apgalvojot, ka nedrīkstat ar žogu ierobežot savu zemesgabalu apkārt mājai. Pat Rīgā, kur ir ļoti blīva apbūve, daudzdzīvokļu mājas un tām piegulošais zemesgabals bieži tiek ierobežoti ar sētu un vārtiņiem, barjeru, un tā mājas īpašnieki var uzturēt kārtībā gan savas autostāvvietas, gan bērnu laukumu, gan atkritumu nojumes.  

Jums rakstiski jāpieprasa būvvaldē tehniskie noteikumi sētas ierīkošanai apkārt savai teritorijai. Ja būvvalde atteiks, tad šajā lēmumā būs juridisks pamatojums iepriekš minētajam apgalvojumam, kas ir pārsūdzams administratīvajā procesā. 

Otrkārt, jūsu gadījumā vienīgā iespēja pārliecināt par sadarbību pārējo māju iedzīvotājus bērnu laukuma uzturēšanā ir, piedāvājot viņiem izvēlēties: vai nu viņi ar savu finansiālo ieguldījumu piedalās bērnu laukuma uzturēšanā, vai jūs iežogojat savu teritoriju un paši uzturat bērnu laukumu. 

Ja apkārtējo māju iedzīvotāji piekrīt sadarbībai, būtu slēdzama vienošanās par bērnu laukuma uzturēšanu.  

Pirms tam jānoskaidro, kurš ir juridiskais bērnu laukuma iekārtu īpašnieks. Iespējams, tā ir pašvaldība, kuras bilancē ir attiecīgās iekārtas, un tādā gadījumā varētu piedāvāt tās atpirkt no pašvaldības kaut vai par atlikušo bilances vērtību. Pretējā gadījumā mājas dzīvokļu īpašniekiem būtu jāuztur tehniskajā kārtībā pašvaldības īpašums.