Laukos un pilsētās ir notikusi privatizācija. No paju sabiedrību likvidēšanas ir pagājuši gandrīz 30 gadi, un valstī daudz kur ir nesakārtotas īpašumtiesības, tai skaitā dzīvokļu saimnieki nav reģistrēti kā tiesiskie valdītāji valsts reģistros (kadastrs.lv). Viņi par dzīvokli nemaksā nekustamā īpašuma nodokli, lai gan to lieto ilgāk nekā 30 gadu. Turklāt īpašumam, kuram nav reģistrēts tiesiskais valdītājs un par kuru netiek maksāts NĪN, neveidojas parāds. Līdz ar to nav kreditoru un nav, kas atklāj bezsaimnieka mantu, kura pēc būtības pieder valstij, taču valsts to nav pārņēmusi savā valdījumā. Ļoti bieži laukos arī nav daudzdzīvokļu ēku apsaimniekotāju. Kā valsts var pārņemt to, kas tai pēc būtības pieder, bet nezina par tādu īpašumu eksistenci, nav kam pie notāra atklāt mantojumu? Vai valstij nevajadzētu izstrādāt pārejas periodu īpašumtiesību sakārtošanai un nostiprināšanai zemesgrāmatā, kuram noslēdzoties, tiem iedzīvotājiem, kas nav sakārtojuši īpašumtiesības, tās pāriet pašvaldības/valsts īpašumā?
Lai veicinātu, ka dzīvojamo māju īpašnieki paši uzmēra un nostiprina zemesgrāmatā savu īpašumu (dzīvojamo māju ar dzīvokļa īpašumiem), un, ņemot vērā pašvaldības lūgumu, gatavojot likumprojektu “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, Ekonomikas ministrija ir iekļāvusi normu, kas sniedz terminētu (trīs gadi no likuma stāšanās spēkā) tiesību pašvaldībai veikt īpašnieku vārdā dzīvojamās mājas nostiprināšanu zemesgrāmatā un izdevumus vēlāk piedzīt no īpašniekiem.
Likumprojektā “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” iekļauts 12. pants “Par bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašuma tiesību sakārtošanu”:
(1) Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā ir tiesības ierosināt un veikt dzīvojamo māju uzmērīšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā, sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot dzīvokļu īpašumu sastāvu un lūdzot Valsts zemes dienestu reģistrēt dzīvokļu īpašumus Kadastra informācijas sistēmā. Izdevumus par šo darbību veikšanu ir pienākums segt attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.
(2) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteikto pašvaldības tiesību īstenošanu pieņem pašvaldības dome līdz 2025. gada 1. jūlijam. Lēmuma izpilde notiek līdz 2026. gada 31. decembrim.
(3) Lai īstenotu šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, pašvaldība izdod saistošos noteikumus, nosakot:
Ar likumprojektu var iepazīties šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
