Zemnieka saimniecības darbību regulē likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”. Rīcība ar zemnieka saimniecības mantu notiek saskaņā ar šo likumu, Civillikumu, kā arī zemnieka saimniecības statūtiem. Zemnieka saimniecību regulējošie normatīvie akti paredz, ka zemnieka saimniecības mantu veido zemnieka saimniecības īpašnieka manta vai attiecīgi ģimenes kopīpašums. Tas praktiski nozīmē, ka zemnieka saimniecības manta nav atdalāma no tās īpašnieka mantas. Līdz ar to zemi ir iespējams pārformēt juridiski uz īpašnieka vārda. To iespējams izdarīt, arī uzsākot zemnieka saimniecības likvidāciju. Tomēr jānorāda, ka individuālā uzņēmuma īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu. Līdz ar to nebūs iespējams atbrīvoties no zemnieka saimniecības saistībām, atbrīvojoties no pēdējās mantas.  

Zemnieka saimniecības likvidācija ir veicama divos posmos. Pirmajā posmā lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu pieņem īpašnieks. Likvidatora pienākumus veic zemnieku saimniecības īpašnieks, ja vien nav lemts par citas personas iecelšanu likvidatora amatā. Atbilstošo dokumentu veidlapas un likvidācijas procesa apraksts soli pa solim ir pieejams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapā. Pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām (saskaņā ar likvidācijas pirmajā posmā norādīto termiņu) Uzņēmumu reģistrā veicams likvidācijas otrais, noslēdzošais posms, kurā likvidētajai zemnieka saimniecībai vairs nav nedz mantas, nedz neizpildītu saistību.