Daudzdzīvokļu mājas teritorijas kopšanu un uzturēšanu regulē pašvaldību saistošie noteikumi. Piemēram, Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 4.1.5. apakšpunkts noteic daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu veikt publiskā lietošanā esošo gājēju ietvju, gājēju ceļu un laukumu ar cieto segumu regulāru kopšanu – tīrības uzturēšanu, sniega un apledojuma laikā gājēju ietvju, gājēju ceļu un laukumu drošas lietošanas nodrošināšanu, veicot attīrīšanu no sniega vismaz 50% platumā no kopējā gājēju ietves, gājēju ceļa un laukuma platuma, bet ne mazāk kā 1,5 m, un pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī izkaisītā pretslīdes materiāla savākšanu, tiklīdz tas vairs nav nepieciešams; ziemas periodā kopšanas darbi pirmo reizi jānodrošina katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams, periodiski – visas dienas garumā. 

Atbilstoši minēto saistošo noteikumu 26. un 28. punktam Rīgas domes Administratīvā inspekcija par noteiktā neievērošanu juridiskajām personām var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 280 naudas soda vienībām (1400 eiro). 

Ja konkrētais pārvaldnieks nav pienācīgā kārtā veicis sev uzliktos pienākumus, kā rezultātā personai radies kaitējums, personai (vai tās pilnvarotajam pārstāvim) ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasības pieteikumu par kaitējuma atlīdzināšanu. Vairāk par prasības celšanu tiesā varat uzzināt LV portāla skaidrojumā. Vienlaikus, protams, personai ir iespēja jebkurā laikā vērsties pie konkrētā pārvaldnieka, lai ārpustiesas kārtībā savstarpēji vienotos par kaitējuma brīvprātīgu atlīdzināšanu. 

Pašvaldības policijas izsaukšana uzreiz pēc nelaimes gadījuma nodrošinātu kvalitatīvākus pierādījumus, ko būtu iespējams iesniegt kopā ar minēto prasības pieteikumu tiesai, kā arī pārkāpuma atzīšanas gadījumā nodrošinātu, ka pārvaldnieks tiktu saukts pie administratīvās atbildības. Tomēr pašvaldības policijas izsaukšana konkrētajā situācijā nav pienākums. Prioritāte ir darīt visu, lai nelaimē nokļuvušajai personai tiktu sniegta ātra un atbilstoša medicīniskā palīdzība. Savukārt pārvaldnieka tūlītēja informēšana par attiecīgo situāciju būtu vēlama, lai novērstu turpmāko risku citām personām gūt savainojumus. 

Termiņš pašvaldības policijas informēšanai nav noteikts, tomēr tās informēšana šobrīd vairs nav lietderīga pierādījumu trūkumu dēļ. 

Prasības pamatošanai, proti, pierādīšanai, ka nodarītais kaitējums ir tiešā cēloņsakarībā ar konkrētā pārvaldnieka bezdarbību, varētu izmantot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsniegto informāciju par ierašanos notikuma vietā, konstatētajiem apstākļiem, sniegto medicīnisko palīdzību, kā arī slimnīcas izrakstus.