E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32172
Lasīšanai: 6 minūtes

Kā rīkoties, ja nepiederošas personas izbraukā mežus un tīrumus

J
jautā:
21. martā, 2024
Edgars

Labdien! Ja ragu meklētāji (un arī citas personas) ar kvadricikliem un citiem transportlīdzekļiem bojā mežu un laukus, izbojājot sējumus, vai ir iespēja vērsties kādā iestādē ar sūdzību, norādot par šiem faktiem? Vai no tā būtu kāda jēga? Ja pareizi saprotu, tad “Meža likuma” 5. pants aizliedz ar transportlīdzekļiem atrasties mežā ārpus ceļa, izņemot noteiktus gadījumus. Kas mežā ir traktējams kā ceļš? Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Lai saskaņotu pārvietošanos pa blakus esošām zemes vienībām, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var vērsties Valsts meža dienestā vai pašvaldībā ar lūgumu sniegt zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi). Valsts meža dienests vai pašvaldība sniedz to rīcībā esošo kontaktinformāciju, kuru zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sniedzis minētajām institūcijām, saņemot citu pakalpojumu.” 
Likuma 52. pants noteic, ka Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 51. panta otrajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija vai Valsts meža dienests. Administratīvā pārkāpuma lietu par šā likuma 51. panta otrajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija. 
No iepriekš minētā izriet, ka varu vērsties ar sūdzību gan Valsts policijā, gan pašvaldības policijā. Vai tam būtu praktiska jēga? Kāds normatīvais regulējums regulē lauka izbraukāšanu, bojājot sējumus? Vai tāds vispār ir? 
Vai šajā gadījumā lauka izbraukāšana, bojājot sējumus, būtu traktējama kā man nodarītie materiālie zaudējumi, par kuriem varu vērsties Valsts policijā? Vai tādā gadījumā visprātīgāk būtu vērsties Valsts policijā, jo viņi var veikt nepieciešamās darbības abos gadījumos? Paldies par sniegto atbildi! 

A
atbild:
25. martā, 2024
Sandis Zellis
jurists

Kā jau pareizi norādāt, mežā iespējams braukt tikai pa meža ceļiem (atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1. pantam – jebkura satiksmei izbūvēta teritorija) vai dabiskām brauktuvēm (atbilstoši Meža likuma 1. pantam – ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām). 

Citiem vārdiem sakot, ceļš mežā ir: 

  • tehniski izbūvēts ar speciālu ceļa segumu;  
  • tehniski neizbūvēts, bet pa to ilgstoši notikusi mehanizēta pārvietošanās meža apsaimniekošanai vai aizsardzībai.

Lai gan normatīvajos aktos nav konkrētas tiesību normas, kas paredzētu sodu par nepiederošu personu pārvietošanos privātīpašumā, tomēr par tīrumu izbraukāšanu, bojājot sējumus, būtu piemērojams Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valodas lietošanas jomā 11. pants, kas noteic, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms), piemēro naudas sodu no 70 līdz 500 eiro. 

Turklāt minētais neizslēdz arī to, ka meža vai zemes īpašniekam ir tiesības prasīt attiecīgās rīcības dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu no konkrētās personas, kā arī liegt fizisku piekļuvi savam nekustamajam īpašumam. 

Ievērojot minēto, secinājumi par to, kur iespējams vērsties konkrētajā situācijā, ir pareizi. Vienlaikus vēršama uzmanība, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 34. panta otrajai daļai personai, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts kaitējums, ir tiesības no pārkāpuma izdarītāja prasīt kaitējuma atlīdzinājumu Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā. Pieprasot atlīdzinājumu civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas. Tas nozīmē, ka Valsts policija, pašvaldības policija vai par pārkāpumu mežā – arī Valsts meža dienests – veiks attiecīgās darbības administratīvā pārkāpuma lietā, tostarp procesa ietvaros tiks mēģināts noskaidrot vainīgo personu, tomēr administratīvā pārkāpuma process nenodrošinās zaudējumu atlīdzināšanu. 

Ja vainīgā persona savstarpējas vienošanās veidā atteiksies brīvprātīgi kompensēt radušos zaudējumus, jums būs tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasības pieteikumu par kaitējuma atlīdzināšanu. Vairāk par prasības celšanu tiesā varat uzzināt LV portāla skaidrojumā. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 67 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas