E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 34637
Lasīšanai: 3 minūtes

Kas ir koplietošanas transporta josla

J
jautā:
26. novembrī, 2024
Irēna

Labdien! Izlasīju šo rakstu. Mūsu mājas robežplānā no 1998. gada šāds ceļa gabals ir apzīmēts ar terminu “koplietošanas transporta josla”, t. i., šis ceļa gabals atrodas uz mājas īpašnieku koplietošanas zemes, bet to izmanto visi, kam tur jābrauc (atkritumu vedēji, citu māju īpašnieki un visi pārējie). Zemesgrāmatā ir ieraksts “Atzīme – gāzes vada aizsargjosla, kā arī koplietošanas transporta josla 542 kvm. platībā”. Lūdzu izskaidrot: vai šādam ceļam ir servitūta īpašības vai nav? Respektīvi, kam jāuztur un jālabo ceļš ar šādu statusu? Zemes īpašniekiem vai kaimiņu mājas īpašniekiem, kuri šo ceļu izmanto piekļūšanai savam īpašumam, vai pašvaldībai? Varbūt kāds cits variants? Vai šajā gadījumā zemes īpašnieki drīkst salabot šo ceļa gabalu par savu naudu un liegt braukt caur savu īpašumu (ir citi apbraukšanas ceļi)? 

A
atbild:
Šodien
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Imants Muižnieks, zvērināts advokāts, Dr. iur.

Likumā noteiktā kārtībā nodibināta servitūta tiesība aprobežo kalpojošās lietas īpašnieka pilnīgas varas tiesību. Lai nodibinātu servitūtu, nepieciešams konstatēt servitūta labumu valdošajam īpašumam ne tikai nejauši vai uz kādu laiku, bet ar savām pastāvīgām īpašībām (Civillikuma 1146. pants).  

Kā uzsvērts Senāta jaunākajā praksē, situācijā, kad pastāv strīds par ceļa servitūta nodibināšanu, tiesas uzdevums ir konstatēt, pirmkārt, ka šāda aprobežojuma noteikšanai pastāv objektīva nepieciešamība (bez tā nodibināšanas prasītāja īpašuma tiesība nav izlietojama) un, otrkārt, ka veids, kādā tas tiek nodibināts, ir iespējami saudzīgākais kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam un vienlaikus atrisina valdošā nekustamā īpašuma pieejamības jautājumu. Tādēļ tiesai jāatrod veids, kādā strīda taisnīga atrisinājuma nolūkā samērot pušu tiesiskās intereses (skat. Senāta 2020. gada 29. maija sprieduma lietā SKC-186/2020 8.1. punktu; Senāta 2020. gada 18. jūnija sprieduma lietā SKC-153/2020 8.3. punktu).  

Turklāt atbilstoši Civillikuma 1235. pantam no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās [..]. Savukārt tikai robežplānā iezīmēta “koplietošanas transporta josla” šādiem kritērijiem neatbilst. Tādēļ īpašnieks, kura nekustamo īpašumu skar šāds ieraksts, ir tiesīgs aizliegt citām personām izmantot savu īpašumu braukšanai un staigāšanai. Secīgi šīm personām nepastāv arī pamats remontēt ceļu, ja puses nav vienojušās citādi. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 279 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas