Civillikuma 1130. pants noteic, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu. 

Civillikuma 1151. pants nosaka: “Ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tad tas jādara servitūta izlietotājam.” 

Civillikuma 1156. pants noteic, ka ar ceļa servitūtu var piešķirt tiesību ne tikai uz braucamo, bet arī kājceļu. 

Zvērināta advokāte Ieva Keterliņa LV portālā publicētajā skaidrojumā ir uzsvērusi, ka kājceļš ir jātīra kaimiņiem, jo viņi izmanto konkrēto ceļu, turklāt šāds pienākums ir noteikts arī Civillikumā. 

Savukārt zvērināts advokāts Imants Muižnieks ir akcentējis, ka valdošais un kalpojošais īpašnieks var vienoties par ceļa uzturēšanu. 

Valdošā īpašuma īpašnieks var vērsties tiesā pret kalpojošā zemesgabala īpašnieku vai arī pašvaldības policijā par to, ka netiek tīrīta noteikta teritorija. 

Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka pašvaldība var noteikt administratīvo atbildību “par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu”.