Valsts darba inspekcija LV portālā ir skaidrojusi, ka, piešķirot polises, nav pieļaujama atšķirīga attieksme. Saskaņā ar juridiskajā literatūrā paustajām atziņām, kā arī tiesu praksi veselības apdrošināšanas polise ir atzīstama par darba samaksas sastāvdaļu, proti, cita veida atlīdzību par darbu atbilstoši Darba likuma 59. pantam. Prēmijas un jebkāda cita veida atlīdzība par darbu ir darba devēja bonuss darbiniekiem. Darba likums neuzliek pienākumu darba devējam noteikt šādus bonusus. Tomēr, ja darba devējs izvēlas minētos bonusus, iekšēji izstrādātajiem noteikumiem par to piešķiršanas kārtību jāatbilst normatīvo aktu regulējumam – nav pieļaujama atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana (Darba likuma 29. pants) un vienlīdzīgu tiesību principa, tostarp darba samaksas jautājumos, neievērošana (Darba likuma 7. pants). 

Atbilstoši Darba likuma 156. panta pirmajai daļai ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Darba ņēmējam, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, darba attiecību statuss ir pielīdzināms darba ņēmējam, kas faktiski strādā (veic darba pienākumus) pie konkrētā darba devēja. 

Valsts darba inspekcijas ieskatā atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā nevar būt apstāklis, uz kura pamata pret darbinieku tiek īstenota atšķirīga attieksme. 

Jāpiebilst, ka nodokļu tiesību aktos veselības apdrošināšanas polise tiek klasificēta kā darbinieka ienākums, kam atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek piemērots algas nodoklis. Likumā noteikts, ka no nodokļa maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darbinieka labā darba devēja iemaksātās veselības apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 750 eiro gadā (kopš šī gada). 

Minētajos nosacījumos ir izņēmums. Kā skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta informācijā: darbiniekam, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kuram noformēta darbnespējas lapa B, noteikto ierobežojumu 10% nepiemēro proporcionāli tām gada kalendāra dienām, kurās tam bija darbnespējas lapa B. Tomēr šis izņēmums neattiecas uz summas ierobežojumu (750 eiro (līdz 31.12.2023. – 426,86 eiro)), jo summas ierobežojumu – ne vairāk kā 750 eiro (līdz 31.12.2023. – 426,86 eiro) gadā – piemēro vispārējā kārtībā.