Saskaņā ar Darba likuma 152. panta pirmo daļu laika periodā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, tai skaitā pārejošas darbnespējas laiku.

Tādējādi jums ir tiesības uz darba devēja piešķirtu atvaļinājumu, ietverot visu jautājumā norādīto laiku, kad faktiski nestrādājāt, bet bija izsniegta darbnespējas lapa.

Neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju darba attiecību izbeigšanas gadījumā aprēķina no darbinieka vidējās izpeļņas un ņem vērā faktiski nostrādātās dienas.

Darba likuma 75. pantā ir noteikts, kā tiek aprēķināta mēneša vidējā izpeļņa, dienas vidējā izpeļņa, stundas vidējā izpeļņa.

Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un iegūto kopsummu dalot ar seši).

Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.

Citiem vārdiem sakot, par vienu un to pašu laika periodu nevar tikt piešķirti un apmaksāti divi atšķirīgi atvaļinājumi.