E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 31533
Lasīšanai: 9 minūtes
2
2

Par amatpersonas pienākumu aizvietot citu amatpersonu

J
jautā:
15. janvārī, 2024
Inta

Labdien! Pirms gada ar rakstisku iestādes vadītāja rīkojumu (valsts iestādē), kas balstījās uz citu kolēģu iesniegumu sakarā ar amatpersonu rotāciju, man bez savstarpējas vienošanās uzdeva pildīt regulārus papildu pienākumus, kas nav minēti manā darba līgumā un amata aprakstā, kā arī nav saistīti ar maniem tiešajiem amata pienākumiem. Ar to pašu rīkojumu tika uzdots arī regulāri aizvietot kolēģi viņa prombūtnes laikā (atvaļinājuma, slimības u. tml.). Kolēģis ir no citas struktūrvienības, un viņam ir atšķirīgi pienākumi, kuri man bija jāapgūst. Aizvietojamā darba apjoms ir liels, un es nolīgtajā darba laikā to nevaru izpildīt, tāpēc sākumā apmēram gadu aizvietošanas laikā strādāju virsstundas (aptuveni divas stundas katru aizvietošanas dienu). Virsstundu darbs netika uzskaitīts un kompensēts nekādā veidā. Šobrīd daru tik, cik varu paspēt darba laikā, un pārējais veido uzkrājumu. Rezultāts: ja kolēģis bija projām nedēļu, tad es aizvietošanas darbu paralēli savam darbam darīju divas nedēļas (vienu nedēļu, kad kolēģis bija prom, otru nedēļu, kad viņš jau bija atpakaļ, bet es darīju viņa darbu, kas bija uzkrājies viņa prombūtnes laikā). Sanāk, ka man vairs nav virsstundu, kuras būtu jākompensē, tomēr aizvietošanas laiks arī līdz ar to ir divas reizes ilgāks. Uz jautājumu, kāpēc ar mani netiek slēgts līgums par papildu pienākumu veikšanu un attiecīgu piemaksu, man tika sniegta atbilde: manā amata aprakstā ir rakstīts, ka man papildus tieši uzskaitītajiem pienākumiem ir jāpilda citi vadītāja dotie uzdevumi. Tā tur tiešām ir rakstīts. Parakstot amata aprakstu, man šo nevainīgo, neuzkrītošo teikumu neienāca prātā analizēt, jo domāju (un joprojām to tā saprotu), ka citi uzdevumi” ir saistīti ar mana amata aprakstā uzskaitītajiem pienākumiem. Uzdevums, manuprāt, ir kāds konkrēts terminēts darbs: uzrakstīt konkrētu vēstuli, uzrakstīt konkrētu kopsavilkumu par kādu tēmu, piedalīties konkrētā projektā u. tml. Tāpēc, manuprāt, pastāvīgu papildu pienākumu uzlikšanu un prasību regulāri aizvietot kolēģi viņa prombūtnes laikā nevar juridiski balstīt uz šādu teikumu amata aprakstā. Vai un kādos gadījumos valsts iestādes vadītājam ir tiesības bez abpusējas vienošanās likt amatpersonai pildīt papildu pienākumus, ja vadītāja ieskatā amatpersonas noslogotība pieļautu veikt vēl kādus darbus? Piemēram, ir noslogotākas un nenoslogotākas darba dienas. Manā darbā mēdz būt vairāk un mazāk noslogotas dienas. Vai Valsts pārvaldes likums un vēl kādi likumi, noteikumi nosaka vadītāja tiesības šajā kontekstā? (Zinu, piemēram, ka valsts pārvaldē vadītājs ir tiesīgs likvidēt neproduktīvas amata vietas u. tml.) Vai tiešām, pamatojoties uz iepriekšminēto teikumu amata aprakstā, vadītājs ir tiesīgs likt pildīt amata aprakstā neminētus papildu pienākumus, kā arī aizvietot kolēģi no citas struktūrvienības? Kā tieši juridiski var argumentēt, ka šāds teikums amata aprakstā nav pietiekams tiesisks pamats papildu pienākumu uzlikšanai? Tā kā darbavietā ir saistošs arī Valsts un pašvaldību amatpersonu vienotās atlīdzības likums, kurā ir noteikts, ka par papildu darbu tiek maksāta piemaksa, darbā jautāju arī par to. Man atbildēja, ka iestādes iekšējās kārtības noteikumos par kolēģu aizvietošanu atvaļinājuma un slimības laikā mums nav noteikta piemaksa (ir piemaksas par vakanta amata aizvietošanu, ilgstošā prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu u. c.). Vai tas ir korekti? Ja, aizvietojot kolēģi, darba laikā nav iespējams padarīt visu kolēģa un savu darbu un veidojas uzkrājums (liels), tad kuram ir jāizdara nepadarītais darbs, kad kolēģis atgriežas darbā? Aizvietotājam vai aizvietojamajam? Jau iepriekš paldies par atbildēm!

A
atbild:
13. martā, 2024

Valsts pārvaldē nodarbinātais savus amata pienākumus veic saskaņā ar amata aprakstā noteikto. Amata aprakstā amatpersonas (darbinieka) amata pienākumi tiek noteikti prioritārā secībā. Jāņem vērā, ka ne vienmēr visus amata pienākumus ir iespējams precīzi uzskaitīt, līdz ar to iestādes amatu aprakstos, darba līgumos mēdz ierakstīt, ka amatpersona (darbinieks) “veic arī citus pienākumus”, kas parasti nozīmē, ka nodarbinātais veic “citus līdzīga rakstura un kvalifikācijas pienākumus”. Līdz ar to gadījumos, kad nodarbinātā tiešais vadītājs amatpersonai (darbiniekam) uzdod veikt kādus papildu pienākumus, šiem pienākumiem ir jāatbilst nodarbinātā spējām un kvalifikācijai.

Valsts civildienesta attiecību specifika pieļauj, ka darba devējs var uzdot ierēdnim pildīt arī citus uzdevumus ar rīkojumu, bez papildu vienošanās slēgšanas, jo, arī nodibinot valsts civildienesta attiecības starp iestādi un ierēdni, netiek slēgts līgums. Savukārt darba tiesisko attiecību pamatā ir divu pušu vienošanās par noteikta darba izpildi, līdz ar to darba devēja tiesības vienpusēji uzdot darbiniekam pildīt citus pienākumus ir ierobežotas un parasti ir nepieciešama papildu vienošanās. 

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 30% apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku) vai pilda vēl citus pienākumus. Piemaksas apmēru, tās noteikšanas pamatojumu, kā arī laikposmu, uz kuru nosakāma piemaksa, reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija). Ievērojot minēto, Atlīdzības likums nosaka piemaksas maksimālo apmēru, bet pati institūcija, ņemot vērā atalgojumam apstiprināto finanšu līdzekļu apmēru, lemj par piemaksas noteikšanas pamatojumu, tas ir, kādos gadījumos piemaksas piešķiramas, kā arī par piemaksas apmēru un laikposmu, uz kuru nosakāma piemaksa. 

Vēršam uzmanību, ka kopš 2022. gada 1. jūlija vairs netiek paredzēta piemaksa par vakanta amata pienākumu pildīšanu. 

Piemaksa par papildu darbu ir atlīdzība par papildu pienākumu pildīšanu, kam ir jābūt reālam, novērtējamam un pierādāmam faktam. Šādu papildu pienākumu pildīšana var rasties, pildot prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) pienākumus vai veicot kādus pienākumus ārpus noteiktas amatpersonas (darbinieka) amata aprakstā noteiktajam. Par papildu darbu uzskatāms arī palielināts darba apjoms un intensitāte, kas veidojas, pildot cita amata (ar identisku amata aprakstu) pienākumus. Apjomu, kādā veidojas papildu slodze, var novērtēt tiešais vadītājs, pārzinot savu nodarbināto darba ikdienu un atbildot par tās organizāciju. Nav pamata uzskatīt, ka vienīgi darbs, kas ietver cita veida pienākumus nekā nodarbinātā amata aprakstā minētie, uzskatāms par papildu darbu (skat. likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” sākotnējās ietekmes (exante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju)) 

Minētais regulējums par piemaksu attiecas uz gadījumiem, ja darbinieks visus papildu pienākumus veic uz intensitātes pamata normālā darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā), savukārt, ja darbinieks papildu pienākumus veic virs normālā darba laika, tad darbiniekam par šo laiku būtu nosakāma piemaksa par virsstundu darbu. 

Vienlaikus atzīmējams, ka par virsstundu darba veikšanu darba devējam un darbiniekam ir iepriekš jāvienojas, vienlaikus vienojoties arī par virsstundu darba kompensācijas mehānismu – piemaksu par virsstundu darbu vai apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam (kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību). 

Par darba uzkrājumu, kas veidojas, ja darbinieks atrodas prombūtnē, norādāms, ka tas, kam (aizvietotājam vai aizvietojamajam) šis darbs ir jāizpilda, ir atkarīgs no attiecīgā darba būtības. Līdz ar to nav iespējams sniegt precīzu atbildi par to, kuram būtu jāveic šis darbs. Uzdoto uzdevumu sadalījumu būtu nepieciešams kontrolēt nodarbinātā tiešajam vadītājam, jo viņš pārzina savu nodarbināto darba ikdienu un atbild par tās organizāciju.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 120 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas