Apsūdzība ir kriminālprocesuāls jēdziens. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 405. panta pirmās daļas 2. un 3. punkta nosacījumiem lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzība) ir prokurora pieņemts lēmums, kurā tiek ietverts inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu izklāsts, kas nosaka juridisko kvalifikāciju.

Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 6. pantam krimināllietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgās personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot tām sodu. Kriminālprocesa likuma 23. pants noteic, ka krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā.

Tas nozīmē, ka tiesas spriešanas funkcija kriminālprocesā ir nodalīta un pierādījumu vērtēšana katrā kriminālprocesā ietilpst tiesas kompetencē.

Krimināllikuma 253.¹ panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu realizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.