Saistību pastiprināšanas veidu – galvojumu – regulē Civillikuma ceturtās daļas piektās nodaļas pirmā apakšnodaļa, sākot ar 1692.pantu līdz 1715.pantam. Apakšnodaļā „Galvojums” ir noteiktas arī galvinieka tiesības pret kreditoru, tiesības pret galveno parādnieku, kā arī galvojuma izbeigšanās. 

Izvērsts teorētisks skaidrojums nav iespējams e-konsultācijas ietvaros. Galvotāja tiesības ir skatāmas kopsakarā arī ar galvojuma līgumu un konkrēto situāciju, kādā galvotājam pāriet saistības pret kreditoru (juridiskās vai fiziskās personas maksātnespēja, galvenā parādnieka prombūtne u.c.).

Galvojuma līgums ir saistību uzņemšanās, un pirms to uzņemšanās tiek vērtētas arī galvinieka iespējas tās uzņemties, tātad bez kreditora, piemēram, bankas piekrišanas tās nevar nodot trešajai personai. Savukārt galvinieka atbildība var izbeigties, ja bez viņa ziņas banka ir izdarījusi grozījumus galvenajā līgumā. Galvinieks var arī prasīt, lai kreditors vispirms noteikti cenšas panākt parāda piedziņu no galvenā parādnieka. 

Zināšanai varat iepazīties ar publikācijām specializētajā nedēļas žurnālā „Jurista Vārds”: „Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana”, Mg.iur. Neilands Rolands (Nr.40 (635) 2010.gada 5.oktobris); „Galvojuma saistības īstenošanas civilprocesuālais aspekts”, prof. Dr.habil.iur. Torgāns Kalvis (Nr.45 (640) 2010.gada 9.novembris). Publikāciju atsaucēs ir norādīti saistītie normatīvie akti, citu autoru raksti un norādes uz tiesu prakses apkopojumiem.