Labdien! Mans jautājums ir par testamentu. Esam mātei divas meitas. Mamma nesen uzrakstīja testamentu, kurā visu mantu novēlēja manam dēlam, savam mazdēlam. Testamentā notāre pie paskaidrojumiem citēja CL 422. pantu, kurā ir atrunāts ierobežojums par mantas neatņemamās daļas tiesīgajiem. Vai pēc mātes nāves mana māsa var pieprasīt manam dēlam atmaksāt pusi no mātes atstātā mantojuma vērtības? Lai tas nebūtu jādara, vai mātei, esot dzīvai, testamentā ir jāiekļauj atsevišķs punkts, kurā ir atrunāts, ka māsa atsakās par labu manam dēlam? Paldies!
Civillikuma 422. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu ar to ierobežojumu, ka viņa neatraidāmiem mantiniekiem tiek atstātas viņu neatņemamās daļas. Civillikuma 423. panta pirmajā daļā paredzēti mantojuma atstājēja neatņemamās daļas tiesīgie.
Neatņemamās daļas tiesīgajam jāpiesaka savas tiesības uz mantojumu līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam (uzaicinājumu publicē notārs, norādot, līdz kuram termiņam uz mantojumu var pieteikties pretendenti un kreditori), pretējā gadījumā tiek atzīts, ka viņš no tām atteicies.
No Civillikuma 425. panta izriet, un to apliecina arī Civillikuma 788. pants, ka neatņemamās daļas tiesīgais drīkst pretendēt tikai uz sev pienākošās daļas vērtību. Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Šī daļa tiek noteikta pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā. Neatņemamā daļa tiek aprēķināta no testatora mantas, atskaitot visus viņa parādus.
Neatņemamajā daļā ieskaita to, ko testators atstājis mantiniekam kā mantojumu vai legātu, kā arī to, kas saņemts testatora dzīves laikā, ja uz saņemto attiecas pievienojuma pienākums (757. un turpmākie panti).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
