Darba likumā ir noteiktas ikviena darbinieka tiesības uz ikgadēju četru kalendāra nedēļu atvaļinājumu. Šīs tiesības izmantojamas, lai darbinieks nodrošinātu sev iespēju atpūsties un sagatavoties jaunam darba gadam.

Atvaļinājuma piešķiršana praksē un atbilstoši likuma regulējumam notiek saskaņā ar atvaļinājumu grafiku vai pusēm vienojoties. Tikai īpašu, ar uzņēmuma darbības nodrošināšanu saistītu apstākļu dēļ darba devējs ir tiesīgs izņēmuma kārtā pārcelt atvaļinājuma daļu (divas kalendāra nedēļas) uz nākamo gadu. Skatīt Darba likuma 149. un 150. panta regulējumu.

Likums darba attiecību laikā liedz naudā kompensēt neizmantoto atvaļinājumu. Proti, darbiniekam nav tiesību prasīt un darba devējam nav tiesību aizstāt atvaļinājumu ar naudas izmaksu. 

Vienīgā situācija, kad darbiniekam jāizmaksā neizmantotā atvaļinājuma kompensācija naudā, ir darba attiecības izbeidzot. Darba devējam ir pienākums izmaksāt kompensāciju par visiem neizmantotā atvaļinājuma periodiem.